Dārzkopības sabiedrību «Ziedonis» kopā tur kopīgs elektrības pieslēgums.
Ar grubuļainu granti klātais, jau laiciņu negreiderētais Būriņu ceļš, aiz Ģintermuižas Katerfelda ozoliem šķērsojot Svēti, pie mājām «Meža Būriņi» nonāk Līvbērzes pagastā. Zemesgabalā, ko no vienas puses norobežo Ventspils dzelzceļa līnija, bet no otras – Svētes upe, atrodas vairāki simti jelgavnieku dārzu, tostarp vecākā un četrdesmit hektāru lielā dārzkopības sabiedrība «Ziedonis», ko izveidojuši Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad – universitātes) darbinieki. Sabiedrības priekšsēdētājs Juris Žodziņš, kurš tās valdē ir kopš septiņdesmitajiem gadiem, stāsta – pirmie dārzi «Ziedonī» iedalīti piecdesmito gadu sākumā, kad augstskola vēl atradās Rīgā. Lēmums par akadēmijas pārcelšanu uz Jelgavu darbiniekiem bijis zināms jau agrāk, tādēļ tie centušies iekārtoties jaunajā vietā. Laiki bijuši trūcīgi, un sākumā «Ziedonī» galvenokārt audzēti kartupeļi. Būvēt dārza mājas un stādīt augļu kokus tolaik neesot bijis atļauts. Ziedu laiki – septiņdesmitie, astoņdesmitieMūsdienu «Ziedoņa» dārza mājiņām un ābelēm ir ap četrdesmit gadu. Sešdesmitajos gados pastāvošie noteikumi atļāva mazdārziņu īpašniekiem būvēt ēkas, kuru kvadratūra pie pamata nepārsniedz 25 kvadrātmetrus, kā arī stādīt augļu kokus. Septiņdesmitajos gados pēc Hidromeliorācijas fakultātes pasniedzēja Pētera Kūlas ierosmes, apvienojoties vairākiem dārzu īpašniekiem, tapa kopīgs ap simt kvadrātmetru liels augļu glabājamais pagrabs ar divām zālēm. Par «Ziedoņa» ziedu laikiem J.Žodziņš uzskata septiņdesmitos un astoņdesmitos gadus, kad dārzos vasarās pie darba tika radināti bērni, gatavoti ievārījumi, audzēts daudz kas no tā, ko šodien lēti var nopirkt veikalā. Dārzkopības biedrības dalībniekiem tolaik sabiedriskajos darbos vajadzējis nostrādāt noteiktas stundas – visi grāvji bijuši izpļauti un dzīvžogi sakopti. Grāvji dažviet aizaugušiMūsdienās grāvji, kas lielākoties atrodas uz pašvaldības zemes, vietām tīri, vietām ne. Lielākā no ūdenstecēm ir Vilpleķu (pēc agrākā nosaukuma – Kazu) strauts, kas, Būriņu mežā savācis ūdeņus, gar «Ziedoni» nes tos uz Svēti. Augštecē to ar ekskavatoru pamatīgi iztīrījis uzņēmums «Latvijas valsts meži». Taču pie dārziem lielo tehniku nav bijis iespējams izmantot. Strauts ieaudzis krūmos, bet tā caurteka zem Būriņu ceļa piesērējusi. J.Žodziņš spriež, ka tur sanestos sprunguļus, zāles kušķus un citu drazu varētu stundas laikā iztīrīt. Aktīva grāvju tīrīšanas rosinātāja ir Vizma Šķiņķe, kas uzsver – viņai kā melioratora (akadēmiķa Censoņa Šķiņķa) atraitnei šis jautājums ir goda lieta. Vizmas kundze atceras, ka pirms gadiem četrdesmit ar kaimiņu lauku mājās aizlienētu zirgu dārzā esot artas kartupeļu vagas. Tā kā «Ziedonis» atrodas samērā zemā vietā, dārzam uzbērts diezgan daudz melnzemes. Šķiņķu ģimene iesaistījusies arī augļu pagraba būvniecībā. V.Šķiņķe vēl tagad tajā glabā ābolus. Cauru ziemu kastēs stāvējuši, pavasarī tie ir ar brūnganiem puves punktiņiem, neglītāki par sārtvaidžiem lielveikalu plauktos. Pašu audzētā vērtība ir ekoloģiskā tīrība. Tomēr lielākā daļa pagrabtelpu stāv tukšas. Aptaujātie dārzu īpašnieki teic, ka mūsdienās dārzi veic rekreatīvo funkciju. Svarīgāki par ievārījumu burkām un ābolu kastēm kļūst lakstīgalu treļļi un dzeguzes balss. Ligas ar elektrību«Ziedoņa» priekšsēdētājs J.Žodziņš stāsta, ka mūsdienās vienīgā lieta, kas dārzkopības sabiedrību satur kopā, ir kolektīvais pieslēgums elektrotīkliem un attiecības ar «Latvenergo». Strāvas patēriņš vairumā saimniecību mazs, taču kopā mēnesī summējas pat trīs tūkstoši latu. «Ziedonim» kopš 1993. gada ir pielāgots uzņēmēju sabiedrības statuss. Birokrātiskas atskaites par to jāsniedz ik mēnesi. J.Žodziņam nākas noņemties ar parādniekiem, no kuriem daži mēnešiem «aizmirst» samaksāt. Dārzu īpašnieki esot mainījušies, daži parādoties reti. «Būtu labi, ja, sezonai beidzoties, visam «Ziedonim» elektrību varētu atslēgt. Taču uzbūvēto ziemas māju dēļ tas nav iespējams,» spriež priekšsēdētājs. Viņaprāt, vienkāršāk būtu, ja katram patērētājam ar elektrības piegādātājiem būtu individuāls līgums. Taču par atsevišķa pieslēguma ierīkošanu «Latvenergo» prasa tik lielu maksu, ka lielākā daļa dārzu īpašnieku paliek pie vecās sistēmas. Lielajos jautājumos vajadzētu apvienotiesJ.Žodziņš domā, ka dārzkopības sabiedrību pārstāvjiem, kuru ap Jelgavu ir vairāki tūkstoši, vajadzētu apvienoties, lai risinātu jautājumus gan ar «Latvenergo», gan pašvaldībām. Līvbērzes pagasta pārvaldes vadītāja Ruta Medne taisnojas, ka pašvaldības iespējas uzlabot dzīvi «Ziedonī» ir visai ierobežotas. Jau vairākus gadus naudas trūkuma dēļ neīstenots stāv Tērvetes upes tilta rekonstrukcijas projekts (pa šo tiltu «Ziedonī» iebrauc no Tušķu puses). Nepietiekot līdzekļu arī grāvju tīrīšanai un ceļu greiderēšanai. Dārzkopības sabiedrība «Ziedonis» 389 īpašnieki Dārzu platība no 400 līdz 1200 kvadrātmetriem 30 – 40 dārzos ir mājas, kas tiek apdzīvotas visu gadu Strāvas pieslēgums caur dārzkopības sabiedrības tīkliem – 228 klientiem, privātais – 25, bet 161 dārzs ir bez elektrības pieslēguma
