Zanda Zariņa Jelgavas novada svētkos Elejā apmeklētājus sagaidīs vēsturiskā ietērpā.
Rīt jūs viņu satiksiet cēlā gaitā greznā 19. gadsimtam raksturīgā tērpā pastaigājamies Elejas muižas parkā. Tur Jelgavas novada svētku laikā Zanda Zariņa ikvienam viesim ļaus aplūkot viņas vadītās biedrības «Liel.Barons» sarūpētos tā laika tērpus.
«Jelgavas novadā faktiski katrā pagastā ir muiža un kultūras mantojums ir ļoti liels. Tiesa gan, to vairāk apzinās ar šo jomu saistītais interesentu loks. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc izveidojām šos vēsturiskos tērpus – tas ieinteresē arī ar kultūru un vēsturi nesaistītus cilvēkus,» stāsta Zanda.
Šķietami šāda aizraušanās ar senatnīgiem tērpiem, vecām lietām un 19. gadsimta vēsturi vairāk piestāvētu kādam kultūras speciālistam, tomēr izrādās – Zanda pēc izglītības ir bārmene. Taisnības labad gan jāteic – šajā arodā viņa jau sen nestrādā. Uz Jelgavu pārcēlusies no Vecpiebalgas, iesākumā arī strādājusi bārmenes profesijā, bet vēlāk sākusi darbu novada pašvaldībā. Dažreiz gan vēl kāds no draugu loka ierosinot sarīkot kokteiļu ballīti. Pati bijusī bārmene atzīst, ka no šā aroda ļoti attālinājusies.
Modeļu lomā – ģimene
Seno tērpu parādēs iesaistīta visa Zandas ģimene. «Uz viņiem es varu paļauties, ka tiešām vajadzības gadījumā būs, kas tērpus demonstrē,» viņa atzīst. Bieži vien par tērpu uzvilkšanu interesējas arī cilvēki no malas, kas tos gribētu piemērīt un greznajos apģērbos nofotografēties. Pagaidām tas nav iespējams, jo tērpi veidoti autentiski, no dārgiem materiāliem un atbilstoši attiecīgo modeļu augumiem. Nereti gan tieši dārgais izpildījums liekot apkārtējiem šaubīties, vai tik daudz līdzekļu jāiztērē tērpos. Taču mērķis bijis izveidot precīzas kopijas, lai ne tikai audums un piegriezums, bet arī vissīkākās detaļas – pogas, aksesuāri – būtu vēsturiski atbilstoši. Tomēr biedrības «Liel.Barons» plānos ir tuvākajā laikā radīt apģērbu kolekciju, kuru varētu piemērīt ikviens.
Cilvēku interesi muižu vēsturei vislabāk varot piesaistīt tieši ar sadzīviskām lietām. Zanda skaidro: «Muižu vēsture Jelgavas novadā pamatā ir ļoti līdzīga – bija ordeņmestrs Pletenbergs, kas iedalīja muižas, bet, tiklīdz tiek līdz sadzīves sīkumiem – ko ēda, valkāja, kā pavadīja ikdienu –, katram kļūst interesanti.»
Lai gan piedalīšanās dažādos svētkos, lai demonstrētu senos tērpus, ir arī nogurdinoša, jo, piemēram, kleitas raksturīgi vēsturiskajam periodam ir ar korsetēm, pasākumi Zariņu ģimenei nešķietot kā apgrūtinājums. Galu galā Zandas vīrs Guntars šajos pasākumus sievai stājas blakus barona ietērpā. Viņa gan smej, ka vīrs ar 19. gadsimta dzīvi un apģērbu modi gluži nav aizrāvies, bet arī viņš ir kāda vēstures posma fanātiķis – Guntaru saista Latvijas vēsture, leģiona darbība. «Viņš tāpat kā es mīl mājās savilkt visādus vecus krāmus,» atklāj Zanda.
Viņa atceras, kā vīrs laulības pirmsākumos slēpis par dārgu naudu iegādātu vēstures grāmatu, nezinādams, vai sieva atbalstīs viņa interesi par vēsturi. Viens otru atraduši līdzīgi domājoši cilvēki, un tagad savas aizraušanās vairs noteikti nav jāslēpj.
Arī Zandas septiņgadīgā meita Leina ir īsta seno tērpu mīļotāja. Galu galā meitenei tāds ir uzšūts. Arī viņa no laika gala kopā ar mammu labprāt piedalījusies dažādos pasākumos, tāpat kā četrpadsmitgadīgais Niklāvs. Dēlu tāpat kā tēvu interesē vēsture un armijas joma.
Suvenīrs no Beļģijas – cilindrs
Zanda ar smaidu stāsta, ka viņas aizraušanās ar vēsturi ir visiem zināma. Ne viens vien, viņu satiekot ar kādu senatnīgu jaunieguvumu, secina: «Zariņa atkal «humpalās» bijusi.»
«Es dzīvoju 19. gadsimtā – gan darbā, gan mājās. Tā ir mana aizraušanās – šis gadsimts,» atzīst vēstures entuziaste. «Es aizbraucu uz Briseli – un ko daru? Aizeju uz antikvariātu un nopērku jātnieku cilindru. Sev neko neiegādājos, bet atvedu mājās īstu angļu cilindru. Ieraudzīju iekšā iniciāļus un pēc tam internetā atradu, ka tas piederējis kādam beļģu māksliniekam.»
Apkārtējie gan mēdz iebilst Zandas sajūsmai par šo vēstures periodu – neesot ko īpaši sajūsmināties par muižnieku laikiem, kas bijuši latviešu apspiedēji. Tomēr Zanda oponē: «Viņi ir atstājuši ļoti lielu mantojumu – kultūru, ēdienus, izglītību.»
Skolas laikā izlasīta Šarlotes Brontē «Džeina Eira», kas līdz pat šim brīdim esot vai mīļākā grāmata. Aprakstītā laikmeta un vides dēļ. «Tas ir tas pats 19. gadsimts – viktoriānisma periods. Tas, kā cilvēki dzīvoja tajā laikā, ir aizraujoši,» atzīst Zanda, ik pa brīdim sarunā iepinot nelielas laikmetu raksturojošus ainiņas.
Viņas otrā lielākā aizraušanās ir zirgi, līdz ar to, protams, vēsturiskajā izpētē ne mazums uzmanības pievērsts diližansiem un ormaņiem. Laika gaitā savāktas dažādas zirglietas un bijusi izveidota arī tam veltīta izstāde. «Cilvēki varbūt pat neiedomājas, ka tajā laikā, kad arī pa Rīgu braukāja ormaņi, pakaviem tika pielikta gumijas maliņa, lai naktī braucot būtu klusāks,» ar to laiku dzīves niansēm dalās Zanda.
Aizrautība ar šo vēstures periodu izmainījusi arī viņas muzikālo gaumi – Zanda sākusi klausīties 19. gadsimtā radīto mūziku: «Katru rītu braucu no Elejas puses ar autobusu, uzlieku savu mūziku un uzreiz varu relaksēties un padomāt.» No mammas ietekmējusies arī meita un arī labprāt ļaujas tieši šādas mūzikas vilinājumam. Tāpat pārmantota interese par Angliju. Jau septiņu gadu vecumā Leina teju vai pašmācības ceļā sākusi apgūt angļu valodu.
Ar lepnumu par paveikto
«Dzīvē gadās sastapties ar bubinātājiem, kam nekad nekas nav labi. Lai viņi vispirms kaut ko paši izdara un pēc tam staigā apkārt, stāstot, cik viss ir slikti!» Arī pēc realizētiem projektiem netrūkstot neapmierināto. Tā reiz rotaļu laukums ticis uzstādīts par tuvu kādas kundzes balkonam. «Nu jau es tam stāvu pāri. Esmu garīgi izaugusi un pilnveidojusies un tādus čīkstētājus īpaši neklausos. Esmu ļoti lepna ar darbiem, ko izdaru un esmu apņēmusies veikt,» teic Zanda.
Ikdienā strādājot Jelgavas novada pašvaldībā par projektu speciālisti un vienlaicīgi aktīvi virzot biedrības «Liel.Barons» darbu, nekam citam īpaši laiks neatliek. «Es gan, tāpat kā daudzi citi mūsdienās, esmu mazliet atkarīga no interneta. Kā es varētu uzzināt tik plašu vēsturisku informāciju, ja nebūtu interneta?» atzīst Zanda. Viņa stāsta, ka ģimenē atkarība no tālruņiem un datoriem nav īpaši jūtama. Bērni aizrautīgi piedalās dažādos pasākumos, vasarā lielāko daļu dienas pavada ārā, tāpēc vecākiem nav jāliedz pieeja mūsdienu tehnoloģijām.
Ģimenē bērniem un pieaugušajiem kompāniju veido arī labradora šķirnes suns, kuram jau paredzēta senajos jātnieku tērpos ģērbto dāmu un kungu pavadošā loma, gan putns. Vienīgi putns Valdītis vēl neesot iesaistīts vēsturisko ietērpu demonstrēšanā. Zanda gan uzreiz aizdomājas par lieliem zeltītiem putnu būriem, kas tīri labi varētu papildināt 19. gadsimta dāmas istabu. ◆
