Līdz otrajai Lietuviešu un latviešu dzejas dienai 3. maijā atlicis mazāk nekā mēnesis. Otrdien svētku programmu Ģ.Eliasa muzejā apsprieda rīkotāju darba grupa.
Līdz otrajai Lietuviešu un latviešu dzejas dienai 3. maijā atlicis mazāk nekā mēnesis. Otrdien svētku programmu Ģ.Eliasa muzejā apsprieda rīkotāju darba grupa.
Maija pirmajā sestdienā pulksten 11.30 dzejas diena sāksies ar bīskapa Antona Justa vadīto un draudzes bērnu kora dziedājuma kuplināto Svēto misi Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē un pulksten 14 turpināsies ar sarīkojumu muzejā. Kā norādīja valodniece LU profesore Dace Markus, pagājušās dzejas dienas pieredze likusi ieviest divus organizatoriskus papildinājumus: norisei izvēlēties sestdienu un raudzīties, lai muzejā iecerētais sarīkojums nepārsniegtu divas stundas.
Viesu skaits līdzināsies iepriekšējam. To, kuri lietuviešu literāti piedalīsies, vēl precizēs Lietuvas Rakstnieku savienība, bet domājams, ka viņu vidū šoreiz būs vismaz viens dzejnieks, kas raksta bērniem (plānots uzaicināt arī šā žanra latviešu pārstāvi). Jau tagad zināms, ka no kaimiņvalsts ieradīsies tulkotāja Dzintra Irbīte un dzejnieks Jons Ivanausks, kuram šis gads ir īpašs ar jaunas grāmatas iznākšanu. Nosaukums «No Platones krastiem» pirmām kārtām gan nozīmējot atmiņas par dzimtajām vietām Lietuvā, bet grāmatā netrūkstot veltījumu arī Latvijas pusē dzīvojošajiem draugiem, un krājuma vāka noformējumā izmantota Ģederta Eliasa gleznotā upes ainava «Mazgājamā vieta Platonē». Aldona Ruseckaite, kas pagājušajā dzejas dienā viesojās ar viņas vadītā Kauņas muzeja sagatavoto izstādi, šoreiz būs iepazīstama kā padomju laikos noklusētas, bet tagad Lietuvā plašāk zināmas dzejas autore.
Videozālē būs apskatāmi Šauļu Universitātes profesora Vītoļa Truša astoņi pasteļgleznojumi, un saistību ar sarīkojuma dzejisko tematiku stiprina tas, ka darbus autors mēdz parakstīt četrrindēs (tās tulkotas arī latviski).
No Latvijas dalību pieteikuši Knuts Skujenieks, kuram ļoti esot patikusi iepriekšējā dzejas diena, un Inese Zandere (arī viņas literārajā pieredzē ietilpst atdzejošana no lietuviešu valodas). Muzikāli kuplināt sarīkojumu gatava Jelgavas bērnu popgrupa «Lai skan!».
Šogad aprit 135 gadi kopš Annas Brigaderes dzimšanas, un dzejas dienas darba grupa apzināja arī ar Zemgali un Jelgavu saistītu lietuviešu vārda mākslinieku atceres apaļas gadskārtas 2003. gadā. Šogad, piemēram, aprit 70 gadu kopš reālistiskās prozas autora Joza Tuma – Vaišganta nāves (no 1893. līdz 1895. gadam viņš bijis vikārs Jelgavas Romas katoļu Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē).
Sarīkojuma atpazīstamības vairošanas nolūkos darba grupa nolēma saglabāt svētku emblēmas līdzšinējo izskatu (muzeja attēls un lokveidā izvietots uzraksts «Lietuviešu un latviešu dzejas diena»).
Latvijas Universitāte muzejā rīkojamajai dzejas dienai piešķīrusi 320 latu finansējumu. Sarīkojumu atbalsta Jelgavas katoļu draudze, Lietuvas vēstniecība, Jelgavas Lietuviešu biedrība un lietuviešu draugu klubiņš «Raktelis», Jelgavas Dome un Latvijas Zinātņu akadēmija.
