Dzejai Jelgavas Valsts ģimnāzijā septembrī tiek veltīta īpaša nedēļa, kad ģimnāzisti ne tikai uzklausa aicinātus viesus, bet arī paši dzejo. Ilustrējot sirdij un prātam tuvākās vārsmas, veidojot Dzejas koku un citas kompozīcijas, tiek krāti punkti kopējam vērtējumam. Šoruden aktīvākās bija 8.a, 7.b un 12.c klase.
Labākie šogad tika arī pie ceļojošajām balvām – Dzejas lāčiem. «Vinnijs Pūks taču arī bija liels dzejnieks un filozofs,» pamato skolotāja Signe Lūsiņa, kurai uzticētas galvenās rūpes par šāgada Dzejas dienām. Protams, kopā ar skolēniem, tāpēc pat bijusi doma S.Lūsiņas audzināmo 8.a klasi konkursā nemaz nevērtēt. Tomēr aktivitāte bijusi tik liela, ka Lielais Pūks nopelnīts godam.Ceļojošie lāči, tāpat kā Dzejas koks, kura lapas audzēkņi veido no īpaši tīkamiem dzejoļiem, šogad bija jaunums, bet Dzejas dienu tradīcijas tiek koptas jau gadiem. Direktores vietniece audzināšanas darbā Marita Asarīte min vienu no senākajām – no dabas veltēm darinātus veltījumus kādam dzejniekam, krājumam vai atsevišķam dzejolim. Šogad kā moto izraudzīts Aleksandra Čaka «Es un šis laiks», tēmu gan paplašinot līdz – «Mēs un šis laiks». Tikšanās ar dzejniekiem notiek klasēs, jo tā tiek panākts pavisam cits emocionālais kontakts. Šoruden ciemojušies Inga Gaile, Jānis Damroze, Daiga Lapāne, Alise Zariņa un Iveta Ratinīka, vēl tiek gaidīti Amanda Aizpuriete un Jānis Vādons.Top arī pašu skolēnu dzejoļi, piemēram, šogad pie Raiņa pieminekļa savu prasmi rādīja astotklasniece Elīna Grāvīte. Ar dzejas rakstīšanu aizrāvusies arī divpadsmitklasniece Anete Kotoviča, bet nesen savas dzejas stundu vadīja pavasarī ģimnāziju absolvējusī Jana Bahmane.Kas nejūtas tik liels liriķis, lai dzejotu individuāli, var pievērsties kolektīvajai daiļradei, un nu uz katras klases durvīm greznojas pašsacerēts veltījums. Valsts ģimnāzijai izdevies pierādīt latviešu valodas skolotājas Rutas Rulles sacīto – «Tā jau nav, ka dzeja mūsdienās vairs galīgi neinteresē.»
