No milzīgas atsaucības un plašu tautas masu intereses padomju laikos, kad dzeja bija līdzvērtīga svaiga gaisa malkam, līdz pagurumam un pamirumam 20. gadsimta 90. gados, kad jaunatgūtā neatkarība skurbināja, bet dzejnieki jaunajos apstākļos šķita nedaudz apmulsuši. Nav tik viegli pēkšņi zaudēt tautas garīguma karognesēja lomu. Jaunu atdzimšanu Dzejas dienas piedzīvoja 21. gadsimta sākumā, kad tika atrasts veids, kā padarīt dzejas intīmo valodu pievilcīgu plašam klausītāju lokam. Meklējumi un atradumi pierāda, ka sekmīgi var sadzīvot gan vecās, gan jaunās dzejas popularizēšanas formas.
“Pieskāriens” uzticīgs tradīcijām
Latviešu dzejnieka Raiņa dzimšanas dienā – 11. septembrī – Raiņa parkā notika dzejas lasījumi. Šo tradīciju jau vairākus gadus turpina Jelgavas dzejas klubs “Pieskāriens”. Bet jaunas vēsmas ienākušas arī tradicionālajā – nenogurstošo Rasmu Urtāni “Pieskāriena” vadībā nomainījis Jānis Zariņš. Ar savas dzejas priekšlasījumiem pie Raiņa pieminekļa dzirdējām gan viņus abus, gan vairākus citus dažādu paaudžu “Pieskāriena” dzejdarus. Pēc viņiem ar saviem dzejoļiem uzstājās Jelgavas skolu audzēkņi, un brīžiem, ja atņemtu vizuālo momentu, būtu grūti pateikt, vai vārsmu autors ir skolēns vai jau dzīvē pieredzējis cilvēks.
J.Zariņš ar spalvas brāļiem gatavojas vēl kādam nozīmīgam pasākumam – 23. septembrī pulksten 17.30 kultūras nama Mazajā zālē notiks kluba “Pieskāriens” nu jau vienpadsmitā dzejas kopkrājuma, kura tapšanā piedalījies 41 autors, atvēršanas svētki.
Jaunos vērtē profesionāļi
Dzejas dienu svinēšanu Jelgavā nākamajā dienā turpināja pasākumi, kuru galvenā organizatore bija režisore un producente Elīna Apsīte.Otrdien jau rīta pusē tie sākās ar dzejas busiņa viesošanos Jelgavas skolās, kas pievakarē turpinājās ar dzejas slamu. Šāds pasākums jeb dzejas atdzīvināta stāstīšana pašu autoru izpildījumā ir savdabīgas sacensības, kas pirmo reizi jaunos dzejniekus pulcēja pagājušajā gadā Pils salas apdzīvotajā galā pie tējas namiņa “Silva”.
Dzejas slams šai pašā atraktīvajā vietā notika arī šogad. Uz improvizētās skatuves kāpa seši jaunie dzejnieki, bet ne jau kvantitātē rodama kvalitāte. Šogad dzejnieki savos dzejoļos izmantoja pasaulīgas tēmas – mīlestību, karu un dziļi personīgus pārdzīvojumus. Zīmīgi, ka šoreiz sacensībās uz skatuves nekāpa neviens stiprā dzimuma pārstāvis.
Žūrijas sastāvs bija visnotaļ autoritatīvs – dzejnieki Rūta Štelmahere, Jānis Tomašs, Jānis Vādons un Eduards Aivars. Tāpat kā pirms gada, tika saglabāta 10 ballu vērtēšanas sistēma, kurā katrs no žūrijas pārstāvjiem lika savu atzīmi, tāpat vienu atzīmi balsojumā piešķīra publika. Pēc pirmās kārtas noskaidrojās, ka no sešiem «dzejas slama» dalībniekiem nākamajā kārtā iekļuva četras jaunās dzejnieces – Egija Graudiņa, Alīna Bartkeviča, Anastasija Patiļčuka un Līva Siliņa.
Savukārt finālā kļuva zināms, ka vislielāko punktu summu ieguva Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12.soc. klases audzēkne L.Siliņa, saņemot titulu «Jelgavas jaunais dzejnieks 2017» un prēmiju 100 eiro apmērā. “Dzejot sāku jau pamatskolas laikā, bet dzejas slamā tā man ir pirmā piedalīšanās, tāpēc par uzvaru ļoti priecājos,” pēc apbalvošanas “Ziņām” sacīja Līva.
Bet ar to dzejas vakars pie tējas namiņa vēl nebeidzās: sekoja “Kārdinājums ar jūru” – dziedātājas Antas Eņģeles un bajāna virtuoza Marko Ojalas koncertprogramma –, bet vakaru noslēdza dzejas performance “Kārdinājums ar dzeju”, kurā piedalījās žūrijas pārstāvji un dejas teātra kompānija “Zvaigžņu aka”.
