Kā ik gadu, maija pirmajā nedēļas nogalē Jelgavas muzeja Ģ.Eliasa zālē valdīja tautu draudzība un laba dzeja – noritēja ceturtā Lietuviešu un latviešu dzejas diena, šoreiz ar vadmotīvu «Sieviete un vīrietis».
Kā ik gadu, maija pirmajā nedēļas nogalē Jelgavas muzeja Ģ.Eliasa zālē valdīja tautu draudzība un laba dzeja – noritēja ceturtā Lietuviešu un latviešu dzejas diena, šoreiz ar vadmotīvu “Sieviete un vīrietis”.
Latviešu un lietuviešu dzejnieku gadskārtējo tikšanos nu jau var saukt par tradīciju, kuras savdabība Latvijas literārās dzīves kontekstā iemantojusi uzticamu cienītāju loku – to atzina gan dalībnieki un viesi, gan abas galvenās rīkotājas – RPIVA rektore Dace Markus un muzeja direktores vietniece Marija Kaupere. Latvijas dzejdaru vidū līdzās Knutam Skujeniekam, bez kura gadskārtējās pulcēšanās visgrūtāk iedomājamas, un vairāku iepriekšējo gadu sarīkojumu dalībniekam Eduardam Aivaram, pirmoreiz dzejoļus šai sarīkojumā lasīja Lija Brīdaka un spilgtā trīsdesmitgadnieku paaudzes pārstāve Agita Draguna. Šā gadagājuma ļaudis bija arī lietuviešu literātu pulkā – dzejnieki un atdzejotāji Vitauts Dekšnis (atdzejo no poļu valodas), Gītis Norvils (atdzejo no vācu valodas). Ar Donātu Petrošu iepazīstināja kā ar vienu no daudzsološākajiem kaimiņtautas jaunākās paaudzes dzejniekiem, prēmēta debijas krājuma autoru. Veltījuma vārdus “mājas saimniekam” Ģ.Eliasam dzejā teica Jelgavas biežais viesis Jons Ivanausks. Diemžēl slimības dēļ no Lietuvas nevarēja ierasties ilggadējais pārrobežu saiknes uzturētājs Vlads Brazjūns. Viņa un Rakstnieku savienības vārdā klātesošos uzrunāja un tēmai atbilstošu prozu lasīja Birute Jonukaite.
“Tas, vai teksta autors ir vīrietis vai sieviete, manuprāt, visspilgtāk atklājas mīlas dzejā. Vīrietis pielūdz, bet sieviete aizlūdz – ar maigumu, gādīgumu, ar domu par nākotni un stabilām vērtībām. To visu viņa meklē arī vīrietī un meklēdama arvien vairāk atrod pati sevī,” tā šādā tematiskā ievirzē neizbēgami radušos jautājumu atbildēja L.Brīdaka, kas sievietes tēmu atzīst par vienu no nozīmīgākajām savā dzejā. Klātesošie dzejnieki vīrieši viņas atzinumam ne oponēja, ne izteica skaļu piekrišanu.
Tiesa, ko par to domā lietuviešu vārda mākslinieki, īsti varēja spriest tikai kaimiņvalodas pratēji (kādu muzeja zālē gan bija ne mazums), jo viesu lasījumi skanēja oriģinālvalodā. Atšķirībā no mūsu A.Dragunas, kuras uzstāšanos ievadīja V.Dekšņa lasīts atdzejojums lietuviski, un K.Skujenieka, kas dzejas dienas noslēgumā uzlika elegantu punktu uz sarīkojuma kopnoskaņas emocionāli daudznozīmīgā i, kopā ar B.Jonukaiti nolasot arī dažu asprātīgi draisku dzejoli no Lietuvā izdotās grāmatas divās valodās.
Pēc M.Kauperes secinājuma, tāpat kā todien kaismi “apfanotais” hokejs, arī Lietuviešu un latviešu dejas diena četros gados iemantojusi īstenu fanu pulku, kas neiet mazumā. Zāle bija pilna klausītāju – ne tikai ieinteresētu, bet arī līdzdarbīgu. Vairot lietuvisko gaisotni dzejas dienā bija ieradusies folkloras kopa no Jonišķiem, bet sarīkojuma sākumā vēl pirms viņu uznāciena dziesma lietuviešu valodā atskanēja no skatītāju rindām. Tie izrādījās folkloras zinātāji, kas klausīties dzeju Jelgavas muzejā bija atbraukuši no Bauskas.
