Kādā vasaras dienā, kad saule ļoti karsēja, vienā no piecstāvu mājām māte rāja savu dēlu Džeku. No viņiem bija aizgājis tētis. Kad mamma bija dēlu nolikusi kaktā, viņa aizsteidzās uz darbu. Stāvot kaktā, Džekam prātā iešāvās kāda doma: Varbūt arī man aiziet no mājām? Tad mani nebārtu.
Paņēmis līdzi mazliet ēdamā, Džeks devās pasaulē.
Vakarā, kad mamma pārradās no darba, viņa pamanīja, ka dēla nav. Viņa piezvanīja Džeka tētim un pastāstīja, ka dēls ir pazudis. Tētis steigšus atbrauca, un tad viņi kopā ar mammu devās meklēt Džeku. Viņi aizbrauca pat uz bērnu patversmi, taču arī tur dēla nebija. Pēc ilgas meklēšanas vecāki beidzot atgriezās mājās, lai nākamajā dienā turpinātu iesākto. No rīta Džeku atrada policija izsalkušu, pie vēl nenojauktas mājas.
Galu galā Džeks saprata, ka bez vecākiem nevar nu nekādi izdzīvot. Arī tētis un mamma tomēr palika kopā, tāpēc nu Džekam bija viss, ko viņš bija vēlējies.
Artūrs
