Vakar Jelgavas domes vadītāji bija uzaicinājuši kolēģus no Rēzeknes, Tukuma un Jēkabpils, lai kopīgi ar «Latvijas dzelzceļa» amatpersonām apspriestu bīstamo kravu pārvadāšanas drošību. d.
Vakar Jelgavas domes vadītāji bija uzaicinājuši kolēģus no Rēzeknes, Tukuma un Jēkabpils, lai kopīgi ar «Latvijas dzelzceļa» amatpersonām apspriestu bīstamo kravu pārvadāšanas drošību.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ražošanas kvalitātes institūta direktora vietnieks Andris Maurāns iepazīstināja ar riska analīzi – darbu, ko pēc Jelgavas domes pasūtījuma veikusi RTU speciālistu grupa, kompleksi novērtējot ražošanas riska faktorus Jelgavas dzelzceļa stacijā un lielākajos pārtikas ražošanas kombinātos.
Ņemot vērā lielo preču kravu un vienlaikus arī pasažieru plūsmu Jelgavas stacijā, secināts, ka te bīstamība daudzkārt pārsniedz rietumvalstīs pastāvošos normatīvus. Izstrādāta riska samazināšanas programma, taču Andris Maurāns atzina, ka tā jau vairākus gadus ir tikai «papīru līmenī». Programma paredz divus galvenos virzienus: avārijas varbūtības samazināšanu un tās seku ātru likvidāciju. Andris Maurāns uzsvēra, ka mēs pārvērtējam otra virziena nopietnību, neņemot vērā pirmo.
Tiešs apliecinājums viņa teiktajam bija «Latvijas dzelzceļa» valdes locekļa, tehniskās inspekcijas priekšnieka Ārija Sināta paziņojums, ka vismaz līdz 2010. gadam nav paredzamas investīcijas apvedceļa izbūvei un dzelzceļš arī nesaskata tā nepieciešamību. «Dzelzceļam jādomā, kā likvidēt sekas, ko var radīt bīstamu kravu pārvadāšana,» teica Ā. Sināts un pieminēja, ka lokomotīvju brigādes, sastāvu sastādītāji un vagonu apsargātāji ir apgādāti ar ķīmiskās aizsardzības līdzekļiem, var izvest vilcienu no riska zonas un novērst avārijas situāciju. Jelgavā strādājot arī cilvēku grupa no «Ventamonjak», kas kontrolē ienākošo kravu stāvokli.
Rēzeknes reģionālās vides komitejas vadītājs un domes priekšsēdētāja vietnieks pamatoti iebilda, ka šādām pārbaudes grupām būtu jāstrādā nevis lielās stacijās valsts iekšienē, bet jau uz austrumu robežas. Taču vislielāko riska novēršanas un arī ekonomisko efektu varētu dot automātiskas sistēmas ķīmisko vielu noplūdes konstatēšanai.
Jelgavas domes deputāts un ugunsdzēsības dienesta vadītājs Jānis Čevers «Ventamonjaka» vilcienu apskates punkta ierīkošanu Jelgavā atzina par cinismu un apstiprināja Andra Maurāna teikto, ka glābšanas dienestiem nav ķīmiskās aizsardzības ekipējuma.
Nevarēdami vienoties par valsts, dzelzceļa un pašvaldību kompetenci un atbildību riska situācijas mazināšanā, klātesošie sprieda, ka zināmu skaidrību varētu ienest topošie likumprojekti par dzelzceļu un bīstamo kravu pārvadājumiem. Nolēma izveidot darba grupu, kas iepazīsies ar šiem projektiem, lai sniegtu savus priekšlikumus. Sanāksmes protokols tiks iesniegts arī Pašvaldību savienības tehnisko pasākumu komitejai.
