Bezpajumtnieka nāvē vainīgajam prokurors prasa reālu cietumsodu, bet Jelgavas tiesa piespriedusi tikai nosacītu brīvības atņemšanu
Jelgavas tiesas 10. marta spriedumā Ivaram Valentinovičam, kurš pērn jūlijā dzērumā piekāva bezpajumtnieku, kurš no ievainojumiem mira, pasludināts nosacīts četru gadu brīvības atņemšanas sods. Jelgavas prokuratūras prokurors Aivars Egle iesniedzis apelācijas protestu, un tajā vainīgajam prasīta reāla brīvības atņemšana.
Ieeju Čakstes bulvāra daudzdzīvokļu nama kāpņu telpā, kur pērn 17. jūlijā tika izdarīts noziegums, aizsargā koda atslēga, kas nepiederošiem liedz iespēju tur iekļūt. Tomēr šī atslēga nebija par šķērsli vecam bezpajumtniekam, kas agrāk dzīvojis kaimiņu mājā, pa reizei tur iekārtoties uz naktsguļu. Kaimiņi stāsta, ka dažkārt šis bezpajumtnieks mīkstākai gulēšanai savācis pie durvīm kājslauķus, kā arī atstājis visādus netīrumus. Veselība vīram bijusi vāja, par ko liecinājis tas, ka, pārvietojoties pa pagalmu, viņš «knapi vilcis kājas».
«Agrāk šim vīram bija ģimene, taču tā izjuka. Sievas atstāto dzīvokli viņš nodzēra,» stāsta kāda kaimiņiene. Beidzamos gadus bezpajumtnieks staigājis noskrandis, netīrs un līdz ar to izplatījis neciešamu smaku, taču citādi nevienam pāri neesot darījis.
Tēvs atteicies no dēla palīdzības
Bezpajumtnieka dēls, ko tiesa atzina par noziegumā cietušo, savās liecībās minēja, ka labprāt būtu uzņēmies rūpes par tēvu, taču viņš nav bijis pierunājams atsākt sabiedriski pieņemamu dzīvi un no palīdzības atteicies. 17. jūlija vakarā bezpajumtnieks bija iekārtojies kāpņu telpā, ko, kā stāsta I.Valentinovičs, bija arī piečurājis. «Protams, esmu vainīgs, taču negribēju viņu nosist,» «Ziņām» saka I.Valentinovičs. Viņš atzīst, ka, būdams iereibis, pret bezpajumtnieku bijis nežēlīgs – sitis, grūdis ārā pa kāpņu telpas durvīm. Taču, kad nelūgtais viesis dabūts ārā, vardarbību beidzis. «Ārā viņš ar mani runāja un solīja kāpņu telpā neatgriezties,» saka I.Valentinovičs. Bezpajumtnieka dzīvība izdzisusi brīdi vēlāk, kad viņa tiesātājs jau bija aizgājis mājās. Pēc nozieguma I.Valentinovičs tika aizturēts un pusotru mēnesi pavadīja Rīgas Centrālcietumā. Veselības problēmu dēļ viņš līdz tiesai tika atbrīvots. I.Valentinovičs ir nobažījies, ka pēc prokurora protesta gaidāmais apcietinājums var smagi ietekmēt viņa veselību.
Prokurors A.Egle piebilst, ka tiesājamā alkohola reibums tiesā tiek uzskatīts par vainu pastiprinošu apstākli. «Skaidrā prātā cilvēks neko tādu parasti nevar izdarīt,» domā prokurors.
Pašvaldības policijai sūdzējušies vairākkārt
No Jelgavas tiesas tiesneses Guntas Čepules gatavotā tiesas sprieduma redzams, ka par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli atzīts tas, ka noziegums izdarīts cietušā prettiesiskas un amorālas uzvedības ietekmē. Taču krimināllietā nav konstatēts, ka cietušā rīcība pret apsūdzēto izpaudās vardarbībā, smagā goda aizskārumā vai citās prettiesiskās darbībās. «Tas, ka bezpajumtnieka klātbūtne apsūdzētajam bija nepatīkama, nedod tiesības viņam sist,» saka prokurors A.Egle. Viņaprāt, šādā miera traucēšanas gadījumā apsūdzētajam vajadzēja izsaukt pašvaldības policiju. I.Valentinovičs, kā arī mājas pilnvarnieks Leons Skripa iebilst, ka par bezpajumtnieka traucēto mājas mieru iedzīvotāji pašvaldības policijai sūdzējušies vairākkārt, taču tas nav līdzējis, jo drīz vien viņš atgriezies savās vecajās vietās.
Tiesa uzsver pozitīvo apsūdzētā personībā
Kā pozitīvus momentus, kas runā par labu tiesātajam, tiesnese G.Čepule atzina to, ka viņš savu vainu atzīst, agrāk nav bijis tiesāts, strādā, izrāda pozitīvu attieksmi pret visiem ar kriminālprocesu saistītajiem jautājumiem, 300 eiro apmērā atlīdzinājis cietušā bēru izdevumus un samaksājis 1800 eiro cietušā juridiskās palīdzības administrēšanai (ko šādos gadījumos piedzen no vainīgā).
«Es protestā norādīju to, ka tiesai bija jāņem vērā, ka apsūdzētā darbību dēļ cilvēkam tika atņemta dzīvība un tādējādi noziedzīgā nodarījuma sekas nebūs iespējams novērst nekad,» saka prokurors
A.Egle. Viņš piebilst, ka šajā gadījumā nosacītais sods nesasniedz mērķi, jo sabiedrībā radīsies priekšstats, ka var nogalināt cilvēku, bet par to nekas nedraud. Līdzīga gadījuma viņa praksē nav bijis.
Prokurors tiesā pieprasīja reālu brīvības atņemšanu uz trīsarpus gadiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem. «Es būtu apmierināts arī ar tiesneses piespriestajiem četriem gadiem. Tikai šajā gadījumā nedrīkstēja piemērot 55. pantu, kas šo sodu nosaka kā nosacītu. Turklāt, manuprāt, ir jānosaka papildu probācijas uzraudzība,» uzskata prokurors.
Krimināllikuma 215. panta 3. daļa paredz, ka par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, draud sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Saskaņā ar pastāvošo kārtību pēc prokurora protesta lieta tiks skatīta nākamajā tiesu instancē – Zemgales apgabaltiesā.