Tikai mazliet bija nokritušies palu ūdeņi, kad ugunsdzēsēji reģistrēja šogad pirmo kūlas ugunsgrēku un Valgundes pagastā ugunsdzēsēji liesmas dzēsa 50 kvadrātmetru platībā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas inspektors Andris Staļgevics uzsver, ka saskaņā ar jaunajām instrukcijām turpmāk līdzekļu taupības labad tiks dzēsti tikai ugunsgrēki, kuru tālākā izplatība apdraud ēkas vai iedzīvotājus
Ugunsgrēka dzēšanas vadītājs Andrejs Gaļibeckis teic, ka kūlas ugunsgrēku viņš nolēmis dzēst tāpēc, ka apmēram 100 – 150 metru attālumā no degšanas vietas atrodas mājas «Sapņi». Ja uguns nebūtu apdraudējusi ne ēkas, ne iedzīvotājus, tā visdrīzāk netiktu dzēsta. Sapņu saimnieks Mārtiņš Barons, kurš izsauca ugunsdzēsējus, teic, ka kūlas dedzināšana šajā vietā atkārtojas katru gadu. Iespējams, tur ir kādi vieglprātīgi cilvēki, taču neviens nav pieķerts. Blakus Sapņiem atrodas nekopta pļava, kur būvniecības buma apstākļos tika iemērīta vieta vairākām savrupmājām, no kurām tikai viena uzbūvēta. Pārējā platība aizaugusi ar zāli un krūmiem, kas aizdegoties Sapņos pat piedūmojot istabas. 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu kūlas ugunsgrēku skaits Jelgavas pilsētā un rajonā palielinājies no 43 līdz 71. Tomēr, kā atzīst A.Staļgevics, stāvoklis neesot tik satraucošs kā pirms desmit gadiem. Beidzamās dienās novēroto relatīvo mieru kūlas ugunsgrēku izraisīšanā viņš skaidro ar lietaino laiku, nevis dedzinātāju nākšanu pie prāta. Ugunsdzēsēji atgādina, ka sods par pērnās zāles dedzināšanu ir no divsimt līdz piecsimt latiem vai arī administratīvais arests līdz piecpadsmit diennaktīm. Ja zemes īpašnieks vai pārvaldītājs neveic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana, fiziskajām personām var nākties šķirties no divdesmit līdz divsimt, bet juridiskajām – no divsimt līdz tūkstoš latiem.