14. martā pulksten 18 kultūras namā – pēc franču rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī pasakas «Mazais Princis» motīviem veidota dziesmu spēle «Centies laimīgs būt!». Mūzikas un vārdu autors – Adrians Kukuvass.
14. martā pulksten 18 kultūras namā – pēc franču rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī pasakas «Mazais Princis» motīviem veidota dziesmu spēle «Centies laimīgs būt!». Mūzikas un vārdu autors – Adrians Kukuvass.
«Mūsu bērnības, mūsu sarunas un mūsu rotaļu atmiņu pasaule… tā man allaž šķitusi neticamāki patiesāka nekā jebkura cita,» Antuāns de Sent-Ekziperī reiz atzinies kādā vēstulē mātei.
«Mazais Princis» sarakstīts 1942. gadā – piespiedu bezdarbības un mokošas gaidīšanas laikā, Amerikā mītošajam lidotājam neatlaidīgi cenšoties «izkarot» vietu kaujas atsākušās franču armijas rindās. Gadu vēlāk, kad grāmata ierauga dienasgaismu Jaunajā Pasaulē, viņam tas arī izdodas. Vēl pēc gada daži vārdi armijas ziņojumā vēsta par pilota neatgriešanos no izlūklidojuma.
«Mazo Princi» nav iespējams atstāstīt – dažādo planētu un to vientulīgo iemītnieku atklājēja bērnišķīgi tiešos jautājumus un atbruņojoši vienkāršās atbildes var vienīgi citēt. Vai arī pasakas varoņu dziļdomīgumam likt dzīvot jaunu, paša radītu dzīvi, kurā līdzvērtīgu nozīmju plašumu mēģināts piešķirt no grāmatas neatkarīgi pastāvošam tekstam, kā Adriana Kukuvasa sacerētajās trīspadsmit dziesmās, par kurām autors saka: «Tajās izmantoti pasakas tēli, kurus iedomās uzbur lidotājs. Katram varonim ir sava dziesma, un katru atveido kāds Latvijā pazīstams dziedātājs. Lidotāja lomā, piemēram, iejuties Arnis Miltiņš, lapsu attēlo Olga Rajecka, čūsku un rozi – Antra Ozola, Mazo Princi dziedu es pats, kopā ar Niku Matvejevu – arī dziesmu par rozēm, biznesmenis un ģeogrāfs ir Raimonds Bartašēvics, Aivars Brīze iejuties dzērāja lomā. Jānis Valters un Leons Sējāns spēlē ritma grupā. Izrāde domāta cilvēkiem vecumā no septiņiem līdz septiņdesmit gadiem. Mazākajiem skatītājiem varoņus tuvinās mūzika, lielie varēs smelties jaunas atziņas… darbs īpaši domāts tiem, kas augstu vērtē cilvēcisko attiecību skaistumu. Pirms nepilna gada iznāca disks. «Platforma Records» to nominēja ierakstu Gada balvai kā labāko muzikālo darbu – pasaku bērniem. Izrāde pastāv īsāku laiku – apmēram pusgadu, arī spēlēta ne pārāk daudz – reizes septiņas astoņas. Esam to pārstrādājuši, piemērojuši skatuvei, viss kļuvis pārdomātāks, arī vizuāli daudz interesantāks.»
Uz jautājumu, ko gribētu teikt publikai, kas kultūras namā pulcēsies ceturtdien, A.Kukuvass atbild: «Skatītāji Jelgavā arvien silti uzņēmuši kolektīvus, kuros esmu dziedājis agrāk. Koncerti šeit gan bijuši ļoti reti, īpaši pēdējā laikā, bet domāju, ka atkalredzēšanās neliks vilties.»
