Dažu dienu laikā (2. un 6. septembrī) Jelgavā izskanēja divi garīgās mūzikas koncerti – kā apliecinājums Jelgavas muzikālajām tradīcijām.
Dažu dienu laikā (2. un 6. septembrī) Jelgavā izskanēja divi garīgās mūzikas koncerti – kā apliecinājums Jelgavas muzikālajām tradīcijām.
Pirmais koncerts «Tu, kam klausa zvaigžņu bari…», kas noritēja Sv.Jāņa baznīcā sveču gaismā, bija veltīts gan aizgājušo laiku, gan mūsdienu korāļiem. Šīs baznīcas himnas ir viens no demokrātiskākajiem mūzikas žanriem, kas izturējis laika pārbaudi gadsimtu garumā.
Latvijā ilgus gadus dziedātās melodijas sastopamas Jāzepa Vītola «Meldiju grāmatā». Kā savās atmiņās raksta viņa dzīvesbiedre Annija Vītola, komponists piekritis ne tikai grāmatu sakārtot, «revidēt» vecās melodijas, bet vajadzības gadījumā arī komponēt jaunas. Taču mainās laiki un citāda kļūst arī mode baznīcas mūzikā. Tā, pirms sešiem gadiem klajā nāca jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša dziesmu grāmata «Tu, kam klausa zvaigžņu bari», no kuras bija izraudzīti korāļi priekšnesumam.
Atgriezīsimies pie koncerta, kurā klausītājiem savu dziedātprasmi rādīja Jelgavas vokālais kvartets – Inese Austruma, Gundega Dūda, Jānis Kupčs un Guntis Buldinskis.
Ar dvēselisku siltumu saistīja Valdemāra Ozoliņa melodija «Tek saulīte» (Elzas Ķezberes vārdi), kurā apvienotas gan šejienes, gan trimdas latviešu kultūras iezīmes (manis pieminētā doma vairākkārt izskanēja koncerta komentāros).
Sekojot programmai, pievērsos Samuela Vebstera skaņdarbam «Krusts laistās kalna galā» J.Vītola aranžējumā, Karla Kristiana Ulmana «Sirds ar apskaidrotu prieku». Pirmā no tām – akadēmiski nopietna, otrā – dejiskāka, dzīvāka. Nenoliedzami, ka kvarteta priekšnesums bija gatavots rūpīgi, taču, kā jau uzstāšanās sākumā bieži mēdz būt, mūziķiem gadījās mazliet «pavilkt» tempu («Ak, kā es vēlētos»). Fēliksa Mendelsona-Bartoldi skaņuraksts ir grūts, un varbūt tāpēc kvartetam gadījās pa intonatīvai kļūmei («Jau mierā visas lietas»), īpaši vīru balsīs.
A capella ir viens no sarežģītākajiem vokālās muzicēšanas veidiem.
Taču vakara gaitā kvartets atraisījās, sagādājot klausītājiem skaistus brīžus. Tā, piemēram, «Kad redzu, Dievs» priecēja ar izpildījuma tempu un spraigumu. Ne mazāk veiksmīgs likās arī J.Vītola «Kaut tavas dziesmas» un Edvarda Grīga «Kas tur ap troni pulcējas» izpildījums. Jāatzīmē, ka visa programma tika skandēta latviešu valodā, tādēļ bija saprotama ikvienam klausītājam.
Koncerta noskaņā labi iederējās komentāri par katra korāļa vēsturi, teksta un tulkojuma autoriem. Tiesa, dažbrīd Daces Šarakas stāstījumam trūka veiklības (cerams, ka turpmākajās atskaņojuma reizēs tas tiks novērsts).
Domājot par 2. septembra koncerta dalībniekiem – Jelgavas kvartetu –, gribas teikt, ka tā dalībnieki jūtas atbildīgi par sava laikmeta zīmēm.
Kas gan ir garīgās mūzikas atskaņojums – mode vai nepieciešamība? Abi koncerti pierādīja, ka – nepieciešamība. Pirmajā skanēja arī melodijas no draudžu muzicēšanas repertuāra, bet koncertā Sv.Jāņa baznīcas jauniešu koris izpildīja laikmetīgs skaņdarbu – Karla Jenkina «Svētnīcas dziesmas» («Songs of Sancturity» jeb «Vieta, kur patverties no realitātes»), kas spēja saistīt klausītāju uzmanību. Līdztekus balsīm skanēja sintezators, akustiskās ģitāras, blokflautas.
Tās ir plaša diapazona melodijas. Nedalāmā veselumā savijās mūsdienu mūziklu un senatnīgi rečitējošas gregoriānisko dziedājumu atskaņas. Jā, arī tā var meditēt un vērsties pie Visuvarenā (līdztekus mūzikai par to atgādināja intermēdijas – psalmu lasījumi). Priekšnesuma muzikālo daļu papildināja skatuviskā, atsaucot atmiņā bavārieša Karla Orfa scēnisko kantāšu stilu.
6. septembra atskaņojumam akustiski teicamajā zālē varētu būt turpinājums. Varbūt kādā no brīvdienām, jo tad Sv.Annas baznīca būtu klausītājiem pilnāka, un to K.Jenkina kompozīcijas atskaņojums (arī daudzo sagatavošanas stundu darbs) ir pelnījis.
