Aizgājušais gads Jelgavas un apkārtējo novadu kultūras dzīvē bijis piesātināts. Un kā gan citādi, ja centrā bija divi tik vērienīgi notikumi kā XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki un valsts simtgade. Deju svētku gaidīšanas laiks tika piesātināts ar plašām diskusijām par svētku repertuāra izvēli, savukārt, jo tuvāk nāca 18. novembris, jo asāka valsts mērogā izvērtās viedokļu apmaiņa par pasākumiem atvēlētajām summām un to atbilstību kvalitātei.
“Aučos” jauna ekspozīcijas ēka
Jelgavas vārds Dziesmu svētku laikā skaļi izskanēja vairākkārt. 4. vidusskolas koris “Spīgo” par sevi lika runāt visai Latvijai, “Dziesmu karos” atkārtoti izcīnot Lielo balvu. Savukārt tautastērpu fināla skatē pirmo vietu ieguva pilsētas koris “Tik un tā”. Uzaicinājumu piedalīties skatē saņēma arī Elejas jauniešu deju kolektīvs “Tracis” un Vilces vidējās paaudzes deju kolektīvs “Medaga”. Pašdarināto tērpu kategorijā tautas daiļamatu meistarei Ausmai Spalviņai otrā vieta, bet tērpu darinātāju kategorijā SIA “Austras raksti” dalīta trešā vieta. Starp labākajiem valstī pēc deju skatē uzrādītajiem rezultātiem izrādījās Tautas deju ansambļi “Kalve” un “Diždancis”, kuriem bija iespēja piedalīties arī fināla skatē.
Dziesmu svētku gadā Staļģenē tradicionālais “Ziemas sadancis” un “Latvijas goda aplis” pulcēja 23 deju kolektīvus, bet vairāk nekā četrus tūkstošus mazo dejotāju Jelgavā kopā saveda tautas deju festivāls “Latvju bērni danci veda”. Apmēram tikpat dalībnieku Latvijā šovasar pulcēja starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2018”, daļa no tiem bija sastopami vasaras saulgriežu svinēšanas pasākumā Jelgavā. Jelgava arī uzņēma Latvijas kultūras vēstnieku festivālu Zemgalē, pulcējot Latvijas reģionu 14 kolektīvu vairāk nekā 200 dalībnieku. Savukārt septembrī pasākumiem piesātināta bija Baltu vienības diena, tai skaitā pilsētā atklātas šamota un koka skulptūras, izdzīvoti latviešu un lietuviešu kāzu rituāli. Savukārt LLU studentu kolektīvi no 22. līdz 24. jūnijam Tartu piedalījās astoņpadsmitajos Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos “Gaudeamus”.
Valsts simtgade Jelgavā sagaidīta ar plašu pasākumu klāstu – lāpu gājienu, latviešu filmu seansiem, koncertiem, trīsdimensiju multimediālu šovu, ugunszīmju iedegšanu, uguņošanu u.c. Īpaši šogad tika atzīmēta Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes 159. dzimšanas diena, noliekot ziedus, Jelgavas muzejā atklājot izstādi “Laikmets. Dzimtas stāsts”, kurā par astoņām pilsētas dzimtām stāstīja tām piederoši priekšmeti un fotogrāfijas. Savukārt vakara noslēgumā Pasta salas slidotavā izskanēja svētku koncerts “Vēl viena dziesma būs…”, bet tam sekoja multimediāls uzvedums “Četri prezidenti”. Savukārt J.Čakstes dzimtas mājās “Auči” atklāta jaunā muzeja ēka. Gads mūspusē bijis piepildīts lielākiem un mazākiem simtgadei veltītiem pasākumiem.
Svin jubilejas
Ik gadu apaļas vai pusapaļas jubilejas atzīmē pilsētas un novadu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi, un arī šis nav bijis izņēmums. Piemēram, Jelgavas novada Lielplatones, Platones un Elejas jauktais koris “Sidrabe”, tāpat kā Latvija, gada izskaņā nosvinēja savus simts. Līvbērzes tautas lietišķās mākslas studijai “Līve” un folkloras kopai “Zemgaļi” apritējuši 40. Jau 15 gadu pastāv Svētes “Brūklenājs”. Decembrī desmit gadu jubileju atzīmēja sadzīves tradīciju ansamblis “Raduga”, bet piecu gadu jubileju nosvinēja Zaļenieku senioru deju kolektīvs “Zaļais dancis” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lustīgais”, kā arī Elejas amatierteātris.
55 gadus Jelgavā darbojas tautas lietišķās mākslas studija “Dardedze”, jau 40 gadu dejo “Diždancis”, 25 gadi apritējuši muzikālajai studijai un popgrupām “Lai skan!”, pilngadību sasniedzis sieviešu vokālais ansamblis “Guns”, bet desmit svecītes tortē pūta LLU vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kalve”.
Atzīmējot Vilcē dzimušā latviešu dramaturga Mārtiņa Zīverta 115. dzimšanas dienu, janvārī notika viņam veltīts teātra festivāls. Jāpiemin arī Ādolfa Alunāna 170. jubilejas svinības un teātra festivāls, kas vairāku dienu garumā Jelgavā pulcēja amatierteātrus, kuri iestudējuši viņa lugas. Vēl kāds vērā ņemams notikums – februāra sākumā 85. jubileju nosvinēja režisore Lūcija Ņefedova, kura Ā.Alunāna teātrim veltījusi šogad klajā nākušu grāmatu.
Svinot jubilejas, pērn Jelgavā ar koncertiem viesojās daudzi Latvijā zināmi mākslinieki. Viņu vidū Olga Dreģe (80), Ieva Akuratere un Juris Kulakovs (60), “Menuets” (50) un citi.
Savukārt jūlijā kārtējo rekordu uzstādījuši “Prāta vētras” cienītāji – tūres atklāšanas koncertu Jelgavā apmeklēja 28 tūkstoši. Droši vien tikai retais atminējās, ka pirms dažiem mēnešiem februāra aukstumā pļava pretī Jelgavas pilij bija atvēlēta ledus skulptūru festivāla apmeklētājiem – tas Jelgavā notika jau 20. gadu.
Par muzikāliem sasniegumiem runājot, jāpiemin, ka gada sākumā par ceļazīmi uz Eirovīzijas konkursu cīnījās arī jelgavnieki Madara Fogelmane, kura ar dziesmu latviešu valodā “Esamība” finālā palika trešā, un Edgars Kreilis. Savukārt Gatis Mūrnieks turpina piedalīties tūres “Mans draugs Mārtiņš Freimanis” koncertos.
Vērtīgas izstādes
Piepildīts bijis Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja gads, sniedzot pilsētniekiem iespēju apskatīt daudzas vērtīgas izstādes. Dažas no tām – Kurzemes Provinces muzeja divsimtgadei veltītā izstāde, tēlnieka Andra Bērziņa un gleznotājas Mairas Veisbārdes darbi, Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībai veltītā “Latviskās dvēseles raksti”, Rīgas Porcelāna muzeja izstāde, Paula Buldinska gleznas, Irisas Blumates tekstildarbi un līdz 6. janvārim skatāmā “Latvija medaļu mākslā. Cilvēki, notikumi, ainava”. Muzejs sadarbībā ar Jelgavas domi izdevis grāmatu “Jelgavas albums. Jelgava senajās pastkartēs”, kura lasītāju iepazīstina ar arhitektūrā bagāto pilsētu, kas gāja bojā Otrā pasaules kara izskaņā, klajā nākusi arī grāmata par Jelgavas ģimnāzistiem. Šogad noskaidroti arī pirmā starptautiskā skolēnu vizuālās mākslas konkursa “Mākslinieka Ģederta Eliasa mīklu minot” laureāti.
Ne viena vien izstāde bija skatāma arī Sv.Trīsvienības baznīcas tornī – Ulda Zutera ainavas, Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā ieguvēja liepājnieka Alda Kļaviņa izstāde, Osvalda Rožkalna eļļas darbi, lietuvietes Julijas Daniļauskienes papīrgriezumi.Bagāts gads izvērties arī Jelgavas pilsētas bibliotēkai. Janvārī atklāta restaurētā Krišjāņa Barona zāle, savukārt aprīlī pilsētas bibliotēka atzīta par Latvijas gada bibliotēku. Bet augustā tajā bija skatāma ceļojošā izstāde “Stāstu sega Latvijai”, kuru pa gabaliņam kopā salikuši ārzemēs dzīvojošie latvieši. Savukārt Pārlielupes bibliotēka nosvinējusi savus 70. Viena no senākajām Jelgavas novadā ir Lielplatones bibliotēka, kura lasītājus uzņem jau 95 gadus.
Filmas un “Latvijas lepnums”
Ap trīssimt Latvijas mākslas skolu pedagogu pērn sabrauca Jelgavā, lai apmainītos ar pieredzi un gūtu jaunas atziņas mākslas izglītības laukā. Blakus tam pilsētas kultūras namā un Jelgavas Mākslas skolā atklāta gadskārtējā mākslas skolu audzēkņu izstāde, kurā bija skatāmi konkursa labākie darbi. Savukārt augustā desmit dienu garumā Jelgavas Mūzikas skolā notika starptautisks jauniešu Draudzības festivāls, kurā piedalījās 107 jaunie mūziķi no Itālijas, Polijas, Vācijas, Krievijas un Latvijas.
Vairāku nedēļu garumā jelgavnieki varēja būt liecinieki spēlfilmas “Jelgava 94” tapšanai, kas veidota pēc Jāņa Joņeva romāna. Ar Latvijas simtgades filmām saistīti arī jelgavnieku vārdi. Par gada labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta “Bille”, kurā galveno lomu atveido jelgavniece Rūta Kronberga. “Homo novus” galvenajā lomā ir “Spēlmaņu nakts” gada jaunā skatuves mākslinieka balvu saņēmušais Igors Šelegovskis, bet viens no filmas “Baltu ciltis” operatoriem ir mūsu Jānis Indriks.
Kamēr vērienīgu rekonstrukciju piedzīvo Jelgavas pils, hercogu kapenēs šovasar atgriezās Kurzemes prinču Vladislava Ludviga Frīdriha un Leopolda Kārļa restaurētie sarkofāgi un mirstīgās atliekas.
Gada izskaņā apbalvojumu “Latvijas lepnums” saņēma jelgavniece Ilze Strēle, kura, apbraukājot Latviju, iemūžinājusi vairāk nekā simt tautastērpu stāstu, kas apkopoti grāmatā un izstādēs, izdots kalendārs. Unikālu fotoprojektu īstenojusi arī Dzintra Žvagiņa, apkopojot vairāk nekā simt jelgavnieku stāstu.
