Otrdien, 14. jūlijā, Kultūras ministrijas Baltajā zālē notika preses konference, kurā XXII Vispārējo latviešu dziesmu un XII deju svētku rīkotāji izvērtēja svētku veiksmes un neveiksmes.
Otrdien, 14. jūlijā, Kultūras ministrijas Baltajā zālē notika preses konference, kurā XXII Vispārējo latviešu dziesmu un XII deju svētku rīkotāji izvērtēja svētku veiksmes un neveiksmes.
Kultūras ministre Ramona Umblija, E.Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks, Dziesmu svētku virsdiriģents Imants Kokars un citi dalījās secinājumos par svētku norisi.
Svarīgākie panākumi
Kultūras ministre, vienlaikus Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētāja, atzīmēja galvenos svētku ieguvumus. Jaunatnes līdzdalība daudziem bijusi pat negaidīta. Dalībnieku vidū 70 80 procenti bijuši jaunieši. Tam var sekot jauni rezultāti jaunu kolektīvu veidošanās, pozitīvs attīstības process. Pārsteidzoša bijusi arī dalībnieku sakāpinātā vēlme piedalīties. Koru kopējais mākslinieciskais un profesionālais līmenis bijis negaidīti augsts. Jaunievedumu klāstā spēcīgi attaisnojušies klasiskie simfoniskās mūzikas koncerti gan Operā, gan Mežaparkā.
Attiecībā uz tautas mākslu, tautastērpu konkursu un skati tiek akcentēts rezultāts tautas tērps atguvis senāko vērtību un cieņu, veicināts etnogrāfiskas izpētes darbs. Svētku dalībnieki kopumā radījuši iespaidu, ka tautas tērps atdzimis kā pašvērtība.
Ramona Umblija secināja, ka valstiskā līmenī ir kļuvis ļoti aktuāls jautājums par tautas mākslas attīstības koncepciju, ņemot vērā jaunatnes aktivitāti. Šis jautājums ir ļoti cieši saistīts ar izglītību. Kā tautas māksla attīstīsies nākotnē?
Būtiskākās kļūdas
Analizējot pašu rīkotāju secinājumus, preses publikācijas un iedzīvotāju atsauksmes, līdztekus apmierinājumam vai sajūsmai apzināti arī vairāki trūkumi, kas jāievēro, lai kļūdas neatkārtotos nākamajos svētkos. Atsevišķu koncertu scenāriji un režijas neatbilst vairākām mūsdienu prasībām. Tie ir par garu. Neveiksmīga vietām varētu būt repertuāra izvēle tā, lai dalībniekiem un arī publikai būtu interesanti, lai veicinātu publikas iesaistīšanos. Vai to var apvienot vienā koncertā? Vai to vispār var izdarīt? To rādīs nākamie Dziesmu svētki.
Svētku mākslinieciskā padome atzinusi par kļūdu himnas trūkumu noslēguma koncertā. Būtībā svētku kontekstā to atklāšanu iecerēts sākt ar valsts himnu un beigt ar Dziesmu svētku himnu, taču tie realizējas kā divi dažādi pasākumi. Turklāt noslēguma koncerts vislielākā mērā ir šī lielā tautas kopā sanākšana, kurā vairāk nepieciešama tautas lūgšana kas būtībā ir mūsu himna.
Galvenais secinājums šajos Dziesmu un deju svētkos ir reāla, droša nākotne tautas kultūrai un mākslai.
Un visvairāk tieši starptautiskā līmenī Dziesmu un deju svētki ir mūsu nacionālās identitātes paudējs, jo valsts un personiskajā līmenī tas notiek ikdienā starp svētkiem, pašos svētkos redzot šīs identitātes izpausmes kopsavilkumu, sacīja kultūras ministre.
Kāpēc 2001. gadā?
Kāpēc nākamie, XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki, plānoti kā ārkārtas svētki ar norisi 2001. gadā? Latvijas vārds pasaulē ir to galveno iemeslu vidū, kas liek izjaukt svētku ritējuma piecu gadu soli. Tas saistās ar Rīgas astoņsimtgadi. Nevis tādēļ, ka Rīgas svētkiem būtu jāpielāgo Latvijas svētki, bet tādēļ, ka Rīga panākusi zināmu uzvaru Eiropas kultūras apritē. Kaut arī Rīga tās svētkos pretendēja uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, kas nav apmierināts, 2001. gada vasarā paredzēts, ka Latvijā, Rīgā, būs Eiropas kultūras mēnesis, kas atradīsies kontinenta uzmanības centrā. Tas jau ir ierakstīts Eiropas svarīgāko norišu kalendārā. Līdz ar to rodas nepieciešamība pēc pasākumiem, kas galvaspilsētu un valsti reprezentē pasaulē un Eiropā. Tie varētu būt Dziesmu un deju svētki, jo nekas cits nespēj vēl spilgtāk pārstāvēt mūsu tautas kultūru.
Paredzams, ka Dziesmu svētki varētu iesākt šo Eiropas kultūras mēnesi Rīgā, turpināt virkne citu svarīgu pasākumu, tostarp visu Eiropas Savienības valstu kultūras ministru konference Rīgā, bet šo mēnesi noslēgs Eiropas kultūras mantojuma dienu atklāšana.
Daudziniet dejotājus!
J.Kurpnieks rezumēja, ka nav nekādu kļūdu, apgalvojot, ka šie pagaidām ir visapmeklētākie (gan publikas, gan dalībnieku ziņā) Dziesmu svētki vēsturē. Paredzēto 28864 dalībnieku vietā reāli bijis 30216 dalībnieku par pusotru tūkstoti vairāk. Noslēguma koncerts Mežaparkā pēc dalībnieku un pārdoto biļešu skaita sapulcinājis 70000 cilvēku.
Sliktāk par dziedātāju un mūziķu pasākumiem bija apmeklēti deju koncerti (uz dažiem biļetes pārdotas tikai puse). Lai gan mākslinieciskais līmenis bijis augsts. Trūcis ieinteresētības, reklāmas.
Virsdiriģents Imants Kokars ieteica izgatavot Latvijas karti, kurā atzīmēti kori un viņu vērtējums Dziesmu svētkos, lai redzētu stimulējamus reģionus.
Tātad diskusijas un darbs nākamo Dziesmu un deju svētku sagatavošanā sācies jau tagad.
