“Savai mammai Domucellai un tēvam Pēterim biju pēdējais, tātad “pedelītis”, un astotais pēc skaita bērns. Bija jau Ādolfs, Jānis, Pēteris un Vitolds, bet, kāpēc Jāzeps, nezinu… Nevar būt, ka vecāki būtu lasījuši Bībelē – kad Jēkabs pirms nāves svētī savus 12 dēlus, tad, piesaucot vārdu Jāzeps, viņš saka: “Augļu koks ir Jāzeps, kā augļu koks pie avota, kura zari stiepjas mūrim pāri…”. Un, kā es saku, Bībele sākas ar Jāzepu un beidzas: no Jāzepa sākās Izraēla tauta, Jēzus audžutēvs bija Jāzeps, un nez kāpēc arī Dieva Dēla miesas no krusta izpirka bagāts vīrs Jāzeps…” kā ticis pie sava vārda, stāsta platonieks šīs nedēļas gaviļnieks Jāzeps Ošs. Viņš ir dedzīgs sava dzimtas koka pētnieks un tajā starp 5860 (!) personām apzinājis 107 Jāzepus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra statistikas dati liecina, ka no kalendārā iekļautajiem personvārdiem šonedēļ vispopulārākais ir Ilona (6664), savukārt no vīriešu vārdiem – Jāzeps (1467).
Ik gadu 19. marts bijis jautrs
Jāzeps priecājas, ka viņa vārdadiena sakritusi ar sievasmātes dzimšanas dienu. “Atceros, kā, vēl studentiņš būdams, 1974. gada 19. martā atbraucu uz Platoni lūgt vecākiem meitas roku – ar šampanieša pudeli (zinot topošā sievastēva smeķi uz tādām lietām). Kad izteicu tos maģiskos vārdus, abiem vecākiem acis kļuva mitras, vēl bez vārdiem rāvu vaļā “šampi”, un saskandinājām. Darja Oša priecīga vēra vaļā pieliekamo kambarīti un cēla galdā otru tādu pašu pudeli, un teica – man šodien dzimšanas diena! Tā ik gadu 19. marts man bija jautrs.”
Bet vārdadienu Jāzeps īpaši nesvin. “Tik stihiski vienmēr sanāk,” viņš saka. “Vispār savas pirmās svinības atceros 1960. gada 7. septembrī, kad mamma saistībā ar “pedelīša” skolas gaitu sākumu bija sarīkojusi balli un krusttēvs vakara saulē mani meta gaisā, saukdams: “Audz lels, krisdieļen!” Tad līdz 25 gadiem nekādu svinību, kamēr šai dienā sieviņa Pārsla nofraktēja LLA mācību un pētījumu saimniecības “Jelgava” kultūras nama kamīnzāli un svinējām. Tad 35 atzīmējām jau jaunuzceltajās “Uplejās”, 50 turpat,” atminas Jāzeps, kurš rudenī savukārt nosvinēja 65. dzimšanas dienu.
Cer uz mazmazdēliem
Personvārdu pētnieks Gunnars Treimanis izdalījis divu veidu Jāzepus. “Pirmais tips. Daudzšķautņains, delikāts un vienmēr labā formā. Neordinārā personība iztur visu laikmetu vējus un iejūtas viskrasākajās pārmaiņās. Pēc dvēseles stingrs liriķis, kurš ieklausās arī visnegantākajos viedokļos. Radīšanas intensitātē ar Jāzepu ir grūti mēroties. Otrais tips. Šis Jāzeps bieži izšķiež enerģiju tukšgaitā. Jāzepi apzinās, ka laiks iet uz priekšu – laiks, kas visu dziedē, kam tik maz bēdu par šīs zemes raizēm, laiks, kas ved cilvēkus pretī notikumiem, kuri viņiem nolemti,” raksta G.Treimanis.
“Vecāku izvēle, kādu vārdu dot bērnam, ir tomēr zīmīga. Ir tik daudz dažādu vārdu raksturojumu, ieskaitot pieminēto Svētajos Rakstos. Bet kas ta jaunībā par vārdu nozīmi ko zinājām? Man ir Jānis un Lāsma. Tik vēlāk aptvēru eiforijas kļūdu, Līgo dienā dzimušo dēlu nosaucot par Jāni.”
Taujāts, vai pazīst vārdabrāļus un novērojis kādas līdzības, Jāzeps atbild: “Kā vispār ar cilvēkiem, pat tautām – ir visādi ļaudis tai pulkā. Arī Jāzepi dažādi. Bet uz dievbijīgajiem attiecas tas Jēkaba dotais vārda nesēja raksturojums.” Neviens no četriem mazdēliem gan neesot Jāzeps. “Ceru uz mazmazdēliem. Skaists vārds ir Jāzeps!”
“Vienkārša cilvēka atmiņas”
Jāzeps Ošs Platonē dzīvo kopš 1974. gada, tur uzcēlis māju, audzinājis bērnus. Bijis pūtēju orķestra dalībnieks, Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības vadītājs, kad atjaunoti Ģederta Eliasa “Zīlēni”, otrās brīvvalsts sākumā (no 1990. līdz 1992. gadam) Platones pagasta vecākais, vēsta Jelgavas novada konkursam “Kultūras mantojuma glabātājs un popularizētājs Jelgavas novadā 2018” gatavotā informācija. Ir sertificēts meliorācijas speciālists.
Jāzepa aizraušanās ir dzimtas ciltskoka izzināšana. Kā pats saka, ar ciltskoka bacili “saslimis” 1972. gadā. 1984. gadā tēva mājās Preiļu novada Saunas pagasta Pundurienē Jāzeps atzīmējis pirmo visu 44 brālēnu un māsīcu salidojumu. Šovasar jūlijā Pundurienē tiek gatavots viņa vectēva pa tēva līniju pēcteču salidojums. Zināšanas par dzimtas saknēm tiek nodotas jaunajai paaudzei, raisot interesi arī dzimtai nepiederošos cilvēkos. Pašlaik ciltskokā apzinātas 5860 personu, taču šis skaitlis nemitīgi mainās. “Līdzko saņemu informāciju par dzimušajiem, mirušajiem, precētajiem, tā pievienoju datus ciltskoka zīmējumā un arī datubāzē. Māsasdēls Atis Kozulis izveidoja datu vadības programmiņu, tā tik varēju saskaitīt 107 Jāzepus!” No 2010. līdz 2015. gadam tapusi Jāzepa sarakstītā grāmata “Vienkārša cilvēka atmiņas”.
Par cilstskoku Jāzeps saka – tas nav vaļasprieks, bet sirdspriekam. Vēl viņam patīk stādīt kokus, viņš veido saulespulksteni un daudz lasa grāmatas. “Ko vēl vairāk pensionāram?” tā Jāzeps Ošs.
