Latviešu valoda – tā ir ne tikai vārds – saruna, izrāde, grāmata –, bet arī dziesma – Dziesmu svētki –, rokraksts vai sarakste tīmeklī. Mēs esam maza tauta un dzīvojam globalizācijas un tirgus ekonomikas apstākļos, tāpēc jāsaprot, ka mūsu valoda ir ļoti dārga. Nepieciešams ne tikai noturēties no lielo valodu ietekmes, bet arī attīstīt latviešu valodu.Bērnus ar valodu iepazīstina māte un tēvs, bērnudārzu audzinātāji, skolotāji un sabiedrība. Tradicionālā ģimene pēdējās desmitgadēs ir izmainījusies, nereti bērnus audzina viens no vecākiem vai pieskata vecmāmiņa, ja vecāki strādā ārzemēs. Galvenā loma latviešu valodas apmācībā pieder audzinātājiem un skolotājiem. Tas attiecas uz pašiem latviešiem, viņu bērniem un, protams, arī citiem Latvijas iedzīvotājiem. Manā ģimenē tēvs bieži teica: «Bērni, jārunā skaistā valodā.» Attieksmi pret valodām man sekmējuši latviešu, krievu valodas skolotāji, bet studiju gados pazīstamais ārsts un filozofs profesors Ilmārs Lazovskis, dzejnieki Ojārs Vācietis un Imants Ziedonis.Man laimējas atmodas laikā dzirdēt un redzēt Elzu Radziņu lasām tautasdziesmas 1. ģimnāzijā pārpildītā zālē. Karaliska stāja, suģestējošs skats un balss. Zālē šķietams klusums, klausās skolēni, skolotāji, vecāki un viesi. Īpaši iespaidīga pauze pēc divrindes vai četrrindes, aktrises izteiktie vārdi vibrē sirdī un prātā un saviļņo klausītājus. Izcilā aktrise, vienkārša un sirsnīga, bieži viesojās skolās un ar savu uzstāšanos parādīja mūsu valodas skaistumu un bagātību. Kāda sakritība – mūsu Karaliene, kas dzimusi 10. februārī, savā piemiņas mēnesī ne tikai mudina mūs doties uz referendumu, bet arī kopt un attīstīt latviešu valodu diendienā, jo «dzimtā valoda ir mūsu pašu».
