«Sesavā nav skaistu dabas stūrīšu, bet daudz jauku cilvēku gan,» saka Sesavas pagasta bibliotekāre Dzidra Šulca, braucot pie pagasta izcilākās rokdarbnieces Annas Drozdovas.
«Sesavā nav skaistu dabas stūrīšu, bet daudz jauku cilvēku gan,» saka Sesavas pagasta bibliotekāre Dzidra Šulca, braucot pie pagasta izcilākās rokdarbnieces Annas Drozdovas.
Annas kundze ir pavadījusi garu un bagātu mūžu. Tagad, būdama 91 gadu veca, viņa dzīvo kopā ar meitu Ēriku un znotu Ēriku Rozenfeldiem.
Jau no agras bērnības Annai patika rokdarbi. Izšūšanas un adīšanas prasmi viņa apguvusi pati, arī raksti un musturi ir pašas izgudroti. Jaunības gadi pavadīti Rīgā, strādājot tekstilfabrikā.
1941. gadā uz Sibīriju tika izsūtīts Annas vīrs, pēc trim gadiem 1945. gadā arī viņa pati nokļuva Krievijā, Tomskas apgabalā. Meitu Ēriku izdevās paglābt no izsūtīšanas, viņa palika Latvijā.
Turpmākie 11 gadi tika pavadīti tālu prom no dzimtenes, strādājot Kolpaševas 1. vidusskolā par apkopēju. Arī tur Anna Drozdova neaizmirsa rokdarbus. Skolā pionieru istabas 12 milzīgos logus rotāja viņas rišeljē rakstā izšūtie aizskari. Turīgajām krievu dāmām ļoti patika Annas kundzes smalkie izšuvumi. Un viņai izdevās sapelnīt naudu atpakalceļam uz Latviju. Dzimtenē Anna bija ieguvusi tikai četru klašu izglītību, strādājot skolā, viņa iemācījās lasīt un rakstīt krievu valodā un, kā pati apgalvo, viņai interesējušas tikai labas grāmatas.
Annai Drozdovai vienmēr ir patikuši bērni. Arī Kolpaševas bērneļi bija ļoti pieķērušies viņai, jo Annas tantei vienmēr atlika laika parotaļāties, viņa vienmēr prata glabāt noslēpumus.
Cik pret bērniem dāsna un mīļa, tik pret padomju iekārtas ie-rēdņiem Annas kundze bija izai-cinoši nelaipna. Tieši savas nepatikas un karstgalvības dēļ viņa 11 mēnešus pavadīja Tomskas čekas cietuma vieninieku kamerā.
1956. gadā Anna beidzot atgriezās Latvijā un sāka dzīvot Sesavā. Brīvo laiku viņa pavadīja, darinot sedziņas, galdautus, spilvenus un mazas glezniņas. Neviens no Annas kundzes darinājumiem netiek pārdots, viņa savus darbus dāvina radiem, draugiem un vienkārši labiem cilvēkiem.
Lai gan Annas kundze ir jau cienījamā vecumā, viņa joprojām ņipri saimnieko pa dārzu un pats apbrīnojamākais ir tas, ka visus rokdarbus viņa veic bez brillēm.
