Diemžēl kultūras un izglītības jomā mums darbojas tikai sievietes.
“Diemžēl kultūras un izglītības jomā mums darbojas tikai sievietes. Turklāt tā tas bijis no laika gala. Kurš gan cits spēs saprast cilvēku problēmas, ja ne sieviete?” Šis citāts no pašvaldību pētījuma liecina, ka dzimumu līdztiesības jautājumi vēl nav atzīti par problēmu.
Pēdējo gadu laikā veiktie pētījumi un ekspertu novērojumi liecina, ka Latvijā joprojām politikas plānotājiem un sabiedrībai kopumā ir samērā vāja izpratne par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Lai iegūtu vispusīgu informāciju, Latvijas Pašvaldību savienība un ANO Attīstības programma pasūtīja pētījumu par dzimumu līdztiesības principu īstenošanu Latvijas pašvaldībās. Tā rezultāti ļauj secināt, ka lēmumu pieņēmējiem pašvaldībās ir zema izpratne par dzimumu līdztiesību, joprojām šajā jomā saglabājušies stereotipi. Piemēram, kādā no pašvaldībām pagasta dokumentos deviņi deputāti (septiņas sievietes un divi vīrieši) tiek uzskaitīti nevis alfabēta secībā, bet gan pēc dzimuma. Pirmā minēta pagasta priekšsēdētāja, pēc tam abi vīrieši un pārējās sievietes, to skaitā priekšsēdētājas vietniece. Respondenti uzsver, ka dzimumu līdztiesības jautājumi līdz šim nav identificēti kā problēma, bet gan tiek uztverti kā mākslīga konstrukcija, jo vairumam iedzīvotāju ikdienā svarīgākais ir iztikas pelnīšana. 19 procentu aptaujas dalībnieku uzskata, ka pašvaldībās sastopama diskriminācija pēc dzimuma, tomēr daudz lielāks skaits (44 procenti) kā problēmu redz diskrimināciju pēc vecuma. Vīrieši salīdzinājumā ar sievietēm pozitīvāk vērtē situāciju visās ar dzimumu līdztiesību saistītajās jomās. Tas attiecas arī uz karjeras veidošanas iespējām. No aptaujātajām sievietēm 43, bet no vīriešiem 18 procentu apstiprina, ka saskārušies ar ierobežojumiem ieņemt augstāku amatu un veidot karjeru sava dzimuma dēļ.
Arī nodarbinātībā izplatīti dzimumu stereotipi. Kā piemēru var minēt dažus viedokļus. “Diemžēl kultūras un izglītības jomā mums darbojas tikai sievietes. Bet tā tas bijis no laika gala. Kurš gan cits spēs saprast cilvēku problēmas, ja ne sieviete?” “Mainīt situāciju nav vajadzīgs. Sieviete pēc savas būtības ir līdzjūtīgāka, vairāk spēj iedziļināties problēmās un uzklausīt. Vīrietis ir loģiskāks par sievieti.” Vīriešu vidū dzimumu stereotipi par sievietēm it kā raksturīgām īpašībām izplatīti būtiski biežāk nekā starp sievietēm. Par to, ka dzimumu spēju vērtējums ir stereotipisks, liecina arī vīriešu it kā pozitīvais viedoklis, ka “viena otra sieviete ir spējīgāka pat par dažu labu vīrieti”, no kā varētu saprast, ka augstas spējas darbā ir izteiktākas vienam dzimumam.
Jauniešu vidū dzimumstereotipi izplatīti retāk. To var skaidrot ar dažādu informācijas avotu par dzimumu līdztiesību pieejamību mācību un studiju laikā, aktīvāku dalību sabiedriskajās organizācijās un līdz ar to progresīvākiem uzskatiem šajā jomā. Pētījumā tika noskaidroti arī pašvaldību lēmumu pieņēmēju viedokļi par vardarbību ģimenē, par dzimumu līdztiesības problēmām nodarbinātības, izglītības, brīvā laika pavadīšanas un citās jomās un to risināšanas iespējām. Kā pozitīva iezīme jāmin, ka pētījumā aptaujātie uzskata – vadītāja kvalitāte atkarīga nevis no dzimuma, bet gan no personiskajām īpašībām. Lielākā daļa darbinieku atzīst, ka pašvaldībā būtu nepieciešams par dzimumu līdztiesību atbildīgs darbinieks vai darbiniece, bet tam jābūt īpaši šim darbam sagatavotam speciālistam.
Pētījums parādīja, ka paveras plašas iespējas, plānojot pašvaldību vai to institūciju aktivitātes, attīstīt dzimumu līdztiesības principa integrēšanu praktiskajā darbībā. Lai to varētu darīt, jāpilnveido arī datu apkopošana un analīze dzimumu griezumā. Tāpēc pašvaldībās nepieciešams skaidrojošais darbs par dzimumu līdztiesības principiem, problēmām un to risināšanas iespējām, kā arī zināšanas un prasmes projektu sagatavošanā un piesaistē, ņemot vērā arī auditoriju atšķirīgās iespējas un intereses izmantot dažādus informācijas kanālus.
No www.politika.lv
