Ziņa, ka Jelgavas novads plāno pašvaldības policijas funkciju, sociālā darba veikšanai uz kredīta iegādāties septiņus džipus par 110 tūkstošiem latu, izrādījusies viena no vairāk komentētajām mūsu portālā www.zz.lv. Protams, pieredze rāda, ka starp komentāru rakstītājiem ir liela daļa žultainu, ne visai vērā ņemamu cilvēku. Tomēr, ja starp vairāk nekā trīsdesmit ierakstiem grūti atrast tādu, kurā pausts atbalsts pašvaldības pirkumam, šķiet, kaut kas nav, kā nākas. Smalks ir tas sociālais moments, kad auto no pārvietošanās līdzekļa pārvēršas par varas atribūtu, braucēja vizītkarti. Vai jauni apvidus auto radīs pozitīvu pašvaldības tēlu? Cik naudas salīdzinājumā ar citiem gadiem novads iedevis lauku bibliotēkām, jaunsargiem? Kā lai tas laucinieks, kuram nav rocības nopirkt džipu, par savu aizputināto mājas ceļu tiek uz skolu vai veikalu? Sociālais darbinieks viņam visu nepieciešamo ar džipu pievedīs? Kā pie šā nomaļnieka, ja pēkšņi vajadzēs, tiks ātrā medicīniskā palīdzība? Jautājumu ir vairāk nekā skaidru atbilžu. Pašvaldības policisti gan iebilst, ka džips laukos tomēr ir vajadzīgs braucamais. Bez visādām ekstrām tas varētu nebūt dārgs. Tomēr izskatās, ka mūsdienu grūtajos laikos ļaudīm ir citas prioritātes. Tiem, kam šodien uz savu labumu nākas pierauties, tāds 110 tūkstošu kredīts izskatās apšaubāms. Tiem, kam šodien manta vairojas, kā tas, pēc algām spriežot, ir mūsu pašvaldības spicei, varbūt tiešām gribas, lai kāds pastiprināti viņus sargā. Bez kārtīgas apsardzes dzīvot taču nav droši! Taču reālu drošības izjūtu varbūt vairāk vairo skaidrību jauniešu galvā viesoša skola, bibliotēka, nevis ar džipu caur kupenām un brikšņiem atskrējis policists.
