«Kad biju mazāka, Jaungada naktī nācu klausīties, kā zirgi runā. Tomēr no tā nekas nesanāca,» smej ģimenes uzņēmuma «Princis» līdzīpašniece un trenere Līga Pētersone. Viņa pārliecināta, ka rudos, bēros un melnos rumakus jāklausās ar citām «ausīm». Turklāt katru dienu. Tad varēs ne tikai daudz uzzināt par zirdziņu raksturu un noskaņojumu, bet arī iemācīties sadarboties ar dzīvniekiem, kas spēj sniegt lielu gandarījumu.
Zirgaudzētava «Princis» Brankās pastāv kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma, kad Pētersonu ģimene pārņēma rūpes par padomju saimniecības «Lielupe» staltajiem dzīvniekiem. «Darbs ar zirgiem kļuvis par manu dzīvesveidu un sirdslietu. Grūti pateikt, kas tieši piesaista šajā nodarbē. Droši vien tas ir pats darbs ar dzīvniekiem un arī cilvēkiem,» min L.Pētersone, kura kopā ar savu komandu gādā par aptuveni 60 audzētavā mītošajiem zirdziņiem. Lielākoties tie ir sporta zirgi un tiek gatavoti pārdošanai. Daži palikuši arī pašiem. «Cilvēki pie mums tur arī savus zirgus,» piebilst Līga.Latvijas čempionātā otrā vietaGada pēdējās dienās «Prinča» zirgi galvenokārt tiek nodarbināti treniņu laukumā. Tālākām izjādēm traucē sērsna, kas griež dzīvniekiem kājas. «Citādi es katram ieteiktu ziemā aiziet uz mežu. Šis skaistums nomierina. Tās ir īpašas izjūtas palaist lēksītī zirgu pa lauku, kad sniegs griežas apkārt,» atklāj zirgaudzētavas līdzīpašniece. Lai arī uzņēmumā ziemā ir daudz ko darīt – lielākoties sportot –, aktīvākā sezona «Princī» tomēr ir pavasarī un vasarā. Brīvajā laikā cilvēki nāk ne tikai trenēties. Zirgaudzētava interesentiem piedāvā izjādes un apmācību. «Četrus gadus mums ir arī poniji. Līdz ar to mazāki bērni var ātrāk sākt pie mums gan trenēties, gan vienkārši pavizināties,» teic L.Pētersone. Iespējams, no viņiem izaugs tāds pats zirgaudzētavas «lepnumiņš», kāda patlaban ir Inta Vēja. Latvijas čempionātā bērniem līdz 16 gadiem viņa ar zirgu Kauguru šogad izcīnīja otro vietu, bet kopvērtējumā – trešo. Meitene stāsta, ka cēlie rikšotāji, ar kuriem gan jāmākot saprasties, viņu saista kopš mazām dienām. Savukārt sportā vilinot azarts.Zirgaudzētavā bieži ciemiņi ir arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes studentes Liene Bērziņa un Katrīna Ozoliņa. Rūpes par dzīvnieku barošanu un boksu tīrīšanu viņām nav jāuzņemas, bet zirdziņu pirms sedlošanas nopucēt un izsukāt gan vajag. «Mūs palūdz arī kādu izkustināt,» teic Liene, atklādama, ka zirgaudzētavā uzturas ar prieku. Patīk ne vien atsaucīgā «Prinča» komanda, bet, protams, arī mijiedarbība ar dzīvniekiem, kuriem katram ir savs raksturs un domāšana.Zirgus vēlas pirkt lētiZirgaudzētavā ik pavasari sagaida aptuveni desmit jaunu kumeliņu. «Esam sakārtojuši tā, ka kumeļi vairāk dzimst aprīlī un maijā, kad ir silti. Vieglāk dežurēt pa naktīm. Kumeļiem arī svarīgi teju no pirmās dzīves dienas daudz iet ārā. Tad viņi aug veselīgāki,» stāsta L.Pētersone. Aptuveni trīs gadu vecumā kumeliņi sāk apmācību, bet vēl pēc pāris gadiem viņiem tiek meklēti jauni saimnieki. «Kad zirgi aiziet, tajā brīdī ir nedaudz smagi, bet ņem nākamos un pieķeries viņiem,» turpina Līga, piebilstot, ka biznesā gan pēdējā laikā neklājoties viegli. «Nav garantiju, ka būs pircēji. Iepriekšējos gadus jutām, ka zirgus vairāk pērk vietējie. Patlaban Latvijas tirgū paliek ļoti maz. Pārsvarā zirgi aiziet uz Somiju, Vāciju. Diemžēl te brauc tie, kas vēlas lēti nopirkt, piedāvājot par zirgu divus tūkstošus latu. Bet viņš piecus gadus audzēts!» pauž zirgaudzētavas līdzīpašniece.«Pa šiem gadiem sanācis strādāt ar ļoti daudziem zirgiem. Viņiem ir dažādi raksturi – tāpat kā cilvēkiem. Un zirgi arī jāpieņem tādi, kādi viņi ir, jāmēģina veidot sadarbība. Zirdziņi jūt, kāds tev šodien noskaņojums. Ja esi sliktā garastāvoklī, arī paši var kļūt nervozāki vai, gluži otrādi, – nomierināt,» uz sarunu ar zirgiem ne tikai Jaungada naktī mudina L.Pētersone.
