Jaunpils pilī augustā arvien tiek rīkotas svinības viduslaiku stilā, bet šogad tās bija krietni vērienīgākas, jo pils atzīmēja arī savu septiņsimt gadi.
Jaunpils pilī augustā arvien tiek rīkotas svinības viduslaiku stilā, bet šogad tās bija krietni vērienīgākas, jo pils atzīmēja arī savu septiņsimt gadi. Mājinieki, draugi, viesi un tūristi sanāca no malu malām, lai izbaudītu to, kas 14. gadsimtā vācu bruņiniekiem bija ikdiena.
Lietā liek muzeja eksponātus
Svinības sākās ar dažādiem izklaides pasākumiem, kuros ikviens varēja pārbaudīt savu prasmi apieties ar senajiem ieročiem: mest mērķī cirvjus, šaut ar lokiem un arbaletu. Viens no atrakciju organizētājiem Edijs Andrecs stāsta, ka visi piedāvātie ieroči ir muzeja eksponāti, ko ikdienā var apskatīt pils muzejā: «Tagad mēs tos liekam lietā un ļaujam katram pašam izmēģināt savus spēkus. Loks ir identisks tam, ko lietoja viduslaikos, lai nogalinātu meža zvērus. Tos gatavoja no lokaniem kokiem – lazdas vai kadiķa – bet bultu galus – no metāla. Otrā galā precizitātes nodrošināšanai piestiprināja spalvas. Ar šādām bultām droši varēja pieveikt mežacūkas un stirnas.»
Bruņinieku dzīvesveids
Pils pagalmā viesus priecēja Ventspils komturejas bruņinieki un Cēsu brīvais bruņinieks. Viņi demonstrēja prasmi cīņas veidos. Jaunieši atzīst, ka savā pulkā apvieno gados jaunus cilvēkus – vidējais vecums 22 gadi. Tas esot savdabīgs brīvā laika pavadīšanas veids, bet ikdienā puiši ir tādi paši kā visi citi un pelna savu iztiku dažādos veidos. Interešu pulks kopā sanāk divas trīs reizes nedēļā, lai gatavotu bruņinieku atribūtiku un trenētos cīņām. Īpašs tērps prasa ne mazums pūļu. Tā kā meiteņu viņu vidū nav, zēni paši šuj sev apģērbu (dažreiz gan vecāki piepalīdzot). Pārsvarā apģērbs ir no lina un vadmalas, bet ir arī speciāli bruņukrekli, kas darināti no ķēžu rinķīšiem. Tas viss ir roku darbs – vispirms tiek izgatavoti riņķīši, bet pēc tam tie tiek savērti kopā. Vienam kreklam nepieciešami 17 tūkstoši tādu riņķīšu. Bruņinieki apgalvo, ka to visu var izdarīt divu mēnešu laikā. Savukārt apavi tiek meistaroti no īstas ādas, bet cepures – kaltas no dzelzs. Vienam bruņiniekam mājās ir smēde, kurā šie darbi arī tiek paveikti. Cīņas notiek gan ar šķēpiem, gan ar cirvjiem. Puiši atzīst, ka traumas, protams, gadās, bet cīņas laikā vienmēr tiekot domāts par to, lai pretinieks būtu drošībā.
Bruņinieki atzīst, ka pēdējā gada laikā viņu demonstrējumus pieprasot mazāk, tomēr ir cerība, ka tas tā nebūšot mūžīgi.
Baurs brīvībā
Īpaši pikants «kumosiņš» šādās svinībās savulaik esot bijis pasākums, kurā ieslodzīto atbrīvo no Elles kalna alas. Teika stāsta, ka piecus kilometrus aiz Jaunpils esot Elles kalns, kurā pilskungs ik pa laikam ievietojis kādu bauru (tā savulaik dēvēti zemnieki). Tam nav dots ne ēst, ne dzert, ne griezti nagi un mati. Tā viņš tur turēts līdz kādām dzīrēm, kad saviem viesiem par prieku pilskungs viņu atbrīvojis. Un tad kungs visiem rādījis, kāds izskatās tas latviešu baurs. Stilizētu šo savdabīgo atrakciju varēja izbaudīt arī svinību laikā – bruņinieki pils pagalmā ieveda ķēdēs iekaltu, izkāmējušo un noaugušo bauru. Tad viņš tika mazgāts un barots, lai atgūtu spēkus.
Pauti ar sinepēm
Katras īstas dzīres ir arī svētki vēderam. Kamēr pils pagalma skatuve uz brīdi tukša, ļaudis spraucās uz pils krogu. Nezinātājs varēja arī apjukt, ieraudzījis tik interesantu nosaukumu ēdienus. Jau ēdienkarte vēstīja par senatni: «Pils krogs šodien padod.» Tā vien gribējās piebilst : «Vien’ maz’ cūciņ!» Bet tas vēlāk. Krogā to nevarēja dabūt, taču tur bija daudz kas ekskluzīvs – «Pauti ar sinepēm», «Zuppe ar gaļas klučiem», «Cūkas gaļa ar kaperēm un gurķi ar bomelji», «Ūdens no pazemes avotiem», «Žāvēti kauliņi ar skābu kāpostu». Tiem, kas uzdrošinājās pagaršot kaut ko no šiem krājumiem, vēlāk varbūt nevajadzēja stāvēt garajā rindā pēc cūkas cepeša. Bet rinda tomēr bija garu garā. Un kā nu ne – turpat pils pagalmā tika griezts un viesiem dalīts cepts sivēns. Bet kulminācija tika sasniegta pusnaktī, kad visi tika arī pie lielās svētku tortes, kuru rotāja 700 svecītes. Taču svētki ar to nebeidzās – dancotāji priecājās pie jautras mūzikas līdz pirmajiem gaiļiem.
