Lai arī ļoti plašā klāstā tiek piedāvāti dažādi Ziemassvētku rotājumi un pat mākslīgas egles, zaļu un smaržīgu eglīti tiem izkonkurēt būs grūti.
Lai arī ļoti plašā klāstā tiek piedāvāti dažādi Ziemassvētku rotājumi un pat mākslīgas egles, zaļu un smaržīgu eglīti tiem izkonkurēt būs grūti.
Mēdz teikt: jo mājās mazāki bērni, jo eglīte garāka. Citur pietiks ar čiekurotu egļu zaru, ko parasti ieliek vāzē ar ūdeni, tā aizkavējot skuju biršanu.
Lai eglīte sagaidītu Zvaigznes dienu
Kad nolūkota īstā eglīte, to spēcīgi papurina – ja skujas birst jau tad, ieteicams meklēt ne tikai citu kociņu, bet arī citu pārdevēju.
Atnesot mājās, to vēlams vismaz dažas stundas paturēt vēsākā telpā un kociņu pieradināt pie siltuma pamazām.
Eglīte ilgāk saglabās skuju rotu, ja to iespraudīs mitrās smiltīs (neņemiet sētnieka sarūpētās, kas jau sajauktas ar sāli – skujas nobirs vēl ātrāk) vai ieliks traukā ūdens un glicerīna maisījumā.
Eglītes stumbru nozāģē vai nogriež slīpi, tad tā labāk uzsūks ūdeni.
Ja mājās ir mazi bērni, suņi un kaķi, eglītes apakšējos zaros iekar zvaniņus – uzreiz dzirdēsiet, ka kāds tai ķeras klāt.
Ziemassvētku eglīte podā
Tagad vairākas stādu audzētavas piedāvā podā augošu eglīti.
Tā parasti ir asā egle ar zaļām vai nedaudz sudrabainām skujām, kā arī Kanādas egle. Podos parasti ir nopērkami četru līdz desmit gadu veci kociņi, kuru garums ir 0,5 līdz 2 metri.
Kā pareizi saglabāt
Kad eglīte nopirkta, to pieradina pie temperatūras maiņas – vienu divas dienas patur vēsākā telpā (garāžā, verandā, pieliekamajā u.c.).
Pēc tam nes istabā un izgrezno. Ja lieto īstās eglīšu svecītes, jāuzmanās, lai eglītei neapdegtu zari.
Lai kociņš siltā telpā nesāktu strauji augt, uz tā saknēm var likt sniegu vai laistīt ar ledus ūdeni. Eglīti ar telpā izaugušiem dzinumiem būs grūti pieradināt pie aukstuma.
Pēc tam kociņu atkal pieradina pie temperatūras maiņas un trīs četras dienas patur vēsākā telpā.
Tad egli nes laukā un podu piesedz ar lapām vai ko citu. Ja zeme nav sasalusi, podu ierok zemē.
Pavasarī to no poda izņem un iestāda.
Ja egle ir normāli ieaugusies, to septembra beigās var iestādīt lielākā podā. Šādi var rīkoties divus līdz trīs gadus. Protams, pastāv risks, ka kociņš nokaltīs. Parasti pavasarī izdzīvo 85 procenti eglīšu, bet tas tomēr ir labāk nekā neskaitāmie simti nocirstu zaļo skaistuļu.
Materiālu palīdzēja sagatavot Guntis Vītoliņš, stādaudzētavas «Dimzas» priekšnieks
