Teju trīs gadus Daces un Naura Kareļu bizness peldējis kā pret straumi. Nupat tas sāk atgūties.
Ielēkt pareizajā vagonā, izvēlēties uzticamus cilvēkus sev blakus, atrasties īstajā vietā un laikā – tā mēdz teikt par veiksmīgiem uzņēmējiem. Jelgavnieks Nauris Karelis pirms vairāk nekā desmit gadiem uzdrošinājās sākt pats savu biznesu, jo saprata, ka ar savām zināšanām un prasmi, esot kādam par padoto, dzīvē neko daudz nesasniegs. Šodien viņa vadītais datortehnoloģijas uzņēmums «ID Computer» Amerikā «Microsoft» organizētājā partnerkonferencē atzīts par lielāko un veiksmīgāko Latvijā ārpus Rīgas. Nauris neslēpj, ka pēdējo gadu ekonomiskā krīze un finansiālās problēmas pamatīgi sašūpojušas arī viņa biznesu, tomēr pamazām tas sākot atgūties. «Smagie laiki» mudinājuši pievērsties lietām, kas ļāvušas tikt grūtībām pāri un piešķīrušas dzīvei jaunu garšu. Viena no tādām ir interese par pirtslietām, vēl viena – iecere Jelgavā attīstīt galda tenisa sportu.Pašam savsInterese par datoriem Naurim radusies jau tīņa gados, kad daudziem «pelēkās kastītes», ko tautā sauca par «bekām», tolaik šķitušas kaut kas ļoti sarežģīts un neizprotams. Reti kurš varēja iedomāties, ka šodien datortehnoloģijas būs attīstījušās tik tālu, ka dzīve bez tām daudziem nebūs iedomājama. Mācoties Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā, Nauris sapratis, ka automašīnu skrūvēšana tomēr nav tas, ko viņš dzīvē vēlas darīt. Vēlāk Jelgavā, studējot Ekonomikas fakultātē, attapīgais students iemantojis iesauku «staigājošais vīruss», jo ar datoru un programmām jau tad spējis veikt brīnumlietas. Drīz vien viņš pieņemts darbā LLU Informātikas katedrā. «Ja ar šo lietu saslimst, tad jābrīnās, ka ir cilvēki, kas pacieš tādus kā es, kurus cits nekas neinteresē kā tikai dators, dators, dators,» raugoties uz sievu Daci, ar kuru iepazinies augstskolā, smej Nauris. Deviņdesmito gadu sākumā abi sākuši strādāt laikraksta redakcijā par maketētājiem. Tā kā apsēstība jau bijusi pietiekami liela, Nauris gājis tālāk – kopā ar sievu sāka veidot datorprogrammas, aprīkot datorus un tos tirgot.1999. gadā Kareļi nodibināja ģimenes uzņēmumu «ndd». Pirmais lielais viņiem uzticētais projekts bija Jelgavas rajona skolu aprīkošana ar 50 datoriem un programmām. «To laiku atceros ar šausmām. Datorus Nauris skrūvēja mūsu trīsistabu dzīvoklī, tie atradās visur – istabās, koridorā, virtuvē –, turklāt mums vēl bija divi mazi bērni un gaidījām trešo, bet pārbaudījums tika izturēts godam,» atceras Dace. Pēc labi padarīta darba «ndd» vārds tautās izgāja ļoti ātri un bizness turpinājās uz «urrā!». Tas bija pirmais uzņēmums Jelgavā, kas pilsētā vairākās vietās ierīkoja bezvadu interneta pieejas punktus. Pirms trim gadiem krīzes iespaidā uzņēmumam radās finansiālas problēmas, un jau divus gadus tas nes citu nosaukumu. «Ilgi peldējām pret straumi un bijām neziņā, vai tiksim laukā. Par spīti visam, mums tas izdevās, lai gan daudzi konkurenti nogrima,» saka Dace. Dzīve ar garšuLai nesajuktu prātā un būtu ar visu līdzsvarā, ir vajadzīga kāda aizraušanās, spriež Nauris. Viņam tādas ir trīs – galda teniss, fotografēšana un pirtslietas. «Es ļoti vēlos, lai Jelgavā tiktu attīstīts galda teniss, jo pats esmu liels tā piekritējs. Esmu jau norunājis tikšanos ar Zemgales Nevalstisko organizāciju centra vadītāju Uldi Dūmiņu, lai kopīgu izrunātu, kā šo lietu sākt. Ideāli būtu, ja trīs reizes nedēļā pa četrām stundām pilsētā atrastos telpas, kur trenētos gan bērni, gan pieaugušie. Esmu pārliecināts, ka tam būtu piekrišana, turklāt šis sporta veids nav dārgs. Man pingpongs dzīvei piedod garšu, jo izkustos, citādi kļūstu dusmīgs uz visu pasauli,» skaidro Nauris.Gandarījumu un dzīvei jaunu garšu var sniegt arī fotografēšana. Nauris atzīst, ka nekad nebūs mākslas radītājs, bet pēdējā laikā aizvien biežāk rodoties vēlme paņemt rokās fotoaparātu. «Manā krājumā ir ap 60 tūkstošu bilžu un dažas pat ļoti skaistas. Tās periodiski pāršķirstu un aplūkoju. Man patīk ik pa laikam radīt kaut ko skaistu. Piemēram, pagājušo rudeni bija interesanta migla, paņēmu fotoaparātu un braucu pie upes to vērot, arī tagad, kad rudens ir visā savā krāšņumā, fotoaparāts man ir pa rokai,» stāsta uzņēmējs. Dacei savukārt ir savas sievišķīgās intereses – tamborēšana un adīšana, laiks netiek žēlots arī grāmatu lasīšanai. Ejam pirtī!Pēdējais lielākais atklājums uzņēmējiem Kareļiem ir pirtslietas. Kad būvēta sava māja, pirtij vieta atradusies arī tajā, bet tagad Dace saprot, cik ļoti būtu noderējusi atsevišķa ar malku kurināma pirtiņa. Nauris zināšanas sācis apgūt pirts skolā un ir apņēmības pilns sasniegt pirts meistara līmeni. Iegūtās zināšanas Nauris liek lietā uz sievas – perot, sildot, masējot un pētot, kā miesa un organisms uz to reaģē. Viņš skaidro, ka pirts ir kā garīgās veselības templis, kurā cilvēks sakārto miesu, garu un dvēseli. «Latvietim pirts bija baznīcas vietā. Tur viņš dzima, tur gāja ar Dieviņu parunāt, atbrīvojās no sliktās enerģijas un attīrīja garu – tā bija svētvieta. Pirtī dzīvoja un cilvēkus pieņēma zāļu sievas un dziednieki,» ar izteiktu nopietnību stāsta Nauris un atceras seno latviešu teicienu: «Ja nebūtu pirts, rutku un ķiploku, dakteri brauktu ar zelta ratiem.» Pirtī viņš iesaka vismaz reizi nedēļā iet katram. Lai apgūtu pirts pamatlietas, nav obligāti jāapmeklē pirts skola – iesākumam pietiks ar grāmatās un internetā izlasīto, galvenais, lai būtu pirts, slota un tvaiks, klāsta Nauris. Savs atklājums ir arī Dacei: «Viena ļoti svarīga lieta pirms pirts apmeklējuma ir skrubis. Sākumā tos pirkām, tagad gatavojam paši – par pamatu der rupjais sāls, soda. Ideāls skrubis ir kafijas biezumi – tie satur ēteriskās eļļas un dziļi attīra ādu, ar tiem ieteicams norīvēt visu ķermeni.».Ja ar pirts lietām saslimst, tad tā ir «diagnoze» uz mūžu, prāto Nauris. Viņa galvā jau dzimusi ideja par pirtiņu ar atsevišķām lāvas, masāžas un atpūtas telpām. Ģimenes lielajiem bērniem, kas ir pusaudžu vecumā, šīs lietas īpaši nesaistot, jo pirts ir intīma vieta, kur jāiet kā no mātes miesām dzimušam, un ne katrs tam ir gatavs. «Padsmitnieki parasti to nevēlas, jo šajā vecumā viņiem jātiek galā pašiem ar savu ķermeni. Esmu diezgan droša, ka pēc 20 gadu vecuma arī mūsu lielākie bērni ies pirtī bez problēmām. Jaunākā meita ir ar mieru nākt mums līdzi un izmēģinājusi arī pirts rituālus,» priecājas mamma.Turpinot sarunu par pirts sniegtajiem labumiem, Nauris stāsta, ka laba pirts atsver vismaz trīs masāžas un cilvēka veselībā spēj paveikt brīnumus. «Liela nozīme, ar kādām slotām cilvēks tiek pērts. Nav jau tikai bērzs un ozols, par slotu var ņemt jebkuru zāli un koku, katram ir sava nozīme un enerģija,» viņš skaidro. Pēriens ir pirts pamatlieta, bet tie var būt dažādi – katrs ar savu jēgu. Nu ģimenei klāt nākusi jauna nodarbošanās – slotu siešana. «Vasarā, kad lapo koki, jālieto svaigās slotas, ziemā – žāvētās. Slotās sienam visu, ko sauc par nezālēm. Feini, ja uz lāvas nober parasto gārsu un uz tās karstā gaisā mierīgi paguļ. Ar slotām stipri nav jāper. Tās paredzētas, lai karsto gaisu no augšas novadītu uz ķermeni, slotas dod aromātu, ēteriskās eļļas un masējošo funkciju,» sajūtās dalās Dace.
