Turpinot «Ziņu» otrdienas numurā iesākto pārskatu par Latvijas visilgāk strādājušās valdības apkopotajiem ekonomiskajiem rādītājiem, pievērsīsimies sabiedrībai pašiem būtiskākajiem jautājumiem – bezdarbam, algām un pensijām.
Turpinot «Ziņu» otrdienas numurā iesākto pārskatu par Latvijas visilgāk strādājušās valdības apkopotajiem ekonomiskajiem rādītājiem, pievērsīsimies sabiedrībai pašiem būtiskākajiem jautājumiem – bezdarbam, algām un pensijām.
Ja salīdzina ar 1999. gadu, kopējie izdevumi pensiju budžetā ir palielinājušies. Šā gada sešos mēnešos ir «gandrīz izdevies» sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem. Diemžēl iepriekšējos gados uzkrāts sociālā budžeta deficīts (aptuveni 74 milj. latu), kas pakāpeniski būs jādzēš. Tomēr premjeru priecē, ka šā gada budžetā izdevumi pensiju speciālajā budžetā palielinās, tas nozīmē, ka paaugstinās arī pensijas. Ikmēneša vidējā pensija uzrāda tendenci palielināties, lai gan demogrāfiskā situācija valstī turpina nenovēršami «nosirmot». Ar to jārēķinās, lēšot ekonomikas attīstību. Lai augtu pensijas, jābūt pietiekami daudz strādājošo – tādu, kas pelnītu paši, maksātu nodokļus un ar saviem sociālajiem maksājumiem uzturētu pensionārus. Pašlaik situācija ir diezgan saspringta, turklāt jāņem vērā, ka arī bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem mazinās, tas ir, pašreizējā zemā dzimstība pēc gadiem desmit, piecpadsmit var diezgan sāpīgi atspēlēties.
Ministru prezidents atzīst, ka viņa vadītā valdība nav spējusi ietekmēt dzimstības palielināšanos (respektīvi – radīt labvēlīgus priekšnoteikmus jaunajiem un topošajiem vecākiem utt.), šo parādu viņš nodod mantojumā nākamajai valdībai, izteikdams svētību: lai Latvijā būtu pozitīvs iedzīvotāju pieaugums, respektīvi, lai sabiedrība spētu sevi atražot, katrai ģimenei statistiski vidēji būtu jādod dzīvība 2,1 bērnam. Visticamāk, ka mūsu valstī tas vēl ilgāku laiku var būt vienīgi sapnis.
Pašreizējās valdības laikā būtiski uzlabojusies sociālās apdrošināšanas iemaksu maksātāju struktūra. Par 104 128 vietām palielinājies darba vietu skaits Latvijā. Nevar gan apgalvot, ka tās visas ir pilnīgi jaunas: daļa no tām ir tikai «pārcēlušās» no ekonomikas «pelēkā sektora», tas ir, ir legalizētas. Tomēr arī tas ir pozitīvi, jo nu tiek maksāti nodokļi.
Arī darba devēju skaits divarpus gados palielinājies par 8000 jauniem uzņēmumiem, kas nozīmē krietnu skaitu jaunu nodokļa maksātāju. Tas samērā tieši raksturo, kā šajā laikā attīstījusies ekonomika.
Būtisks ekonomikas rādītājs ir iedzīvotāju vidējā darba mēnešalga. Diez kāda tā nav: tikai finansu sektorā nodarbinātajiem tā ir «uzkāpusi» vidēji līdz 420 latiem mēnesī. Pārējās jomās – būvniecībā, rūpniecībā, izglītībā, veselībā un sociālajā aprūpē – tā ir «pamirusi». Kaut cik jūtamāk nekā citās nozarēs palielinājusies tikai izglītībā nodarbināto mēneša darba samaksa. Plašākus komentārus šajā sakarā premjers nesniedz, viņš tikai konstatē situāciju, vien pieminēdams, ka «tendence» esot skaidri redzama…
Nodarbinātības pretpols ir bezdarbs. Krievijas ekonomiskās krīzes iespaidā 1999. gadā bezdarba līmenis mūsu valstī krasi paaugstinājās (no septiņiem astoņiem procentiem 1998. gadā līdz aptuveni 11 procentiem), taču nākamajos gados tas pamazām, tomēr konsekventi pazeminājies. Pozitīvi premjers vērtē bezdarba mazināšanos jauniešu vidū, ko viņš izskaidro ar izglītības sistēmas, Nodarbinātības valsts dienesta «zināmām aktivitātēm», kā arī ar pozitīvām tendencēm ekonomikā vispār.
Pārlasot iepriekšminēto, šķiet, ka premjera preses konference, kurā viņš uzskaitīja visus sasniegumus, bija tāds kā draudzīgs aicinājums uz pusdienām. Galdā tika celtas dažādas bļodas ar ēdieniem, kas izskatījās skaisti un smaržīgi, taču nezin kāpēc sāta sajūtu neradīja. Pa ūsām notecēja, mutē netika. Pavāri divarpus gadu rāvušies sviedriem vaigā, lai galdā liktu maltīti ar minimālu kaloriju saturu. Tā teikt, lai sabiedrība nezaudētu slaido līniju. Paraudzīsimies uz piedāvātajām «bezkaloriju» diagrammām un pēc tam – uz cilvēkiem ielās: gandrīz slaidi vien, turklāt pārāk daudziem bikses ir nošļukušas…
