Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra rīkotās kampaņas «Nenovērsies!» laikā vairākos Latvijas reģionos oktobrī notika bezmaksas konsultācijas pie privāti praktizējošiem psihiatriem. Starp šiem reģioniem bija arī Jelgava, kur nedēļas garumā ikvienam bija iespēja doties pie psihiatra Aleksandra Veržbicka, lai saņemtu konsultāciju par jautājumiem, kas jau sen urdījuši, bet ko nav bijis iespējas atrisināt. Aicinājām A.Veržbicki uz sarunu, lai noskaidrotu, kāds ir viņa vērtējums par garīgajām slimībām un sabiedrības kopējo psihisko veselību.
– Vai jelgavnieku vidū bija pieprasītas bezmaksas psihiatru konsultācijas, un kādas bija izplatītākās problēmas, ar kādām iedzīvotāji pie jums vērsās?
Jelgavnieki aktīvi izmantoja šo iespēju un konsultējās pie manis, kas ir ļoti labi. Visbiežāk tiem, kas vērsās pēc psihiatra, bija grūti pārdzīvot tuvu cilvēku zaudējumu vai arī viņus mocīja hronisks nogurums. Šie iemesli mani daudz nepārsteidza, taču pārsteidza tas, cik ilgi viņi bija mēģinājuši sadzīvot ar problēmu.
Es secināju, ka cilvēki, kas ieradās, caurmērā ar kādu problēmu bija mēģinājuši sadzīvot jau apmēram gadu, kas ir samērā slikts rādītājs. Protams, no vienas puses, var teikt – tas ir labi, ka mūsu cilvēki var pacietīgi un ilgi ciest, bet, no otras puses, – viņi ir pārāk ilgi gaidījuši, kad problēma atrisināsies, nespējot dzīvot normālu dzīvi. Viņu dzīve šo laiku noteikti bija ievērojami apgrūtinātāka.
– Vai ilgo ciešanu iemesls varētu būt nezināšana, kur meklēt palīdzību? Vai reģionos cilvēki vispār ir informēti par psihisko saslimšanu īpatnībām?
Domāju, šī problēma ir ne tikai Jelgavā, ne tikai Latvijā, bet gan visā pasaulē, jo iedzīvotāji tik tiešām ir ļoti slikti informēti par psihiskajiem traucējumiem, kā arī par to, kad ir tas brīdis, kad nepieciešama speciālista palīdzība. Praksē esmu novērojis, ka ļoti bieži cilvēki konsultējas pie dažādiem medicīnas speciālistiem, sauc ātro palīdzību vai dodas pie dziednieka, bet pie psihiatra nevēršas. Tikai tajā brīdī, kad medicīnas darbinieki jau piekto reizi pateikuši, ka ar konkrēto problēmu jākonsultējas pie psihiatra, cilvēks beidzot aiziet pie speciālista un saņem adekvātu palīdzību.
– Kā noteikt robežu starp vienkārši sliktu garastāvokli un jau nopietnākām psihiskām saslimšanām, piemēram, depresiju?
Jāpiekrīt, ka ir ļoti grūti pašam redzēt robežu starp sliktu garastāvokli un depresiju. Lai definētu depresiju, var palīdzēt depresijas testi, kas ir brīvi pieejami internetā. Jebkurš šos testus var aizpildīt un saņemt secinājumu par savu psihisko veselību. Otrs variants ir jautāt tuviniekiem, vai konkrētās personas garastāvoklis un uzvedība pēdējā laikā nav būtiski mainījušies, kā arī jānovērtē, vai cilvēkam nav parādījušās nopietnas grūtības darbā vai ikdienā. Šādas izmaiņas jau ir nopietns simptoms, kad var aizdomāties arī par depresiju.
– Pēdējā laikā sabiedrībā bieži nācies dzirdēt vārdus «veģetatīvā distonija», sevišķi jauniešu vidū. Kas tas īsti ir, un kāpēc par to tik daudz tiek runāts?
Veģetatīvā distonija Latvijā pašlaik ir vispopulārākā diagnoze no psihiskajiem traucējumiem. Taču, pēc starptautiskiem diagnostiskiem kritērijiem, domāju, to var diagnosticēt tikai apmēram vienai desmitajai daļai pacientu, kas domā, ka viņiem šī saslimšana ir. Īsumā var teikt, ka veģetatīvās reakcijas ir katram dzīvam cilvēkam, bet par slimību iespējams runāt tikai tad, kad šīs reakcijas ir ļoti izteiktas un tās pavada baiļu sajūta. Lielākā problēma ir tāda, ka nepieciešama pareiza ārstēšana, taču ir cilvēki, kas, kaut ko izlasījuši par šo slimību, domā, ka tā ir uz mūžu, un nemaz nedomā ārstēties. Tas ir nepareizi, jo slimību nevar izārstēt, ja to neārstē. Jāsaprot, ka šī diagnoze nav mūžīga problēma, kā tas pašlaik ir pozicionēts cilvēkiem.
– Vai pēdējo gadu laikā ekonomiskā un sociālā situācija ir būtiski ietekmējusi kopējo sabiedrības psihisko veselību?
No savas pieredzes tomēr varu teikt, ka sociālā situācija būtiski neietekmē psihisko traucējumu pieaugumu sabiedrībā. Statistikas dati liecina, ka arī valstīs ar ļoti attīstītu un stabilu ekonomisko situāciju pietiekami daudz cilvēku slimo ar psihiskiem traucējumiem. Protams, lielais kredītu slogs ir pietiekami stiprs depresijas faktors un nekādā ziņā neuzlabo ne veselību, ne garastāvokli, taču ir arī citi depresijas iemesli. Uzskatu, ka daudz biežāk šādas saslimšanas ietekmē dzīves ritma paātrinājums pēdējos 20 gados. Šajā laika periodā mūsu dzīve ir ļoti izmainījusies, parādījušās jaunas tehnoloģijas, un ir daudz ātrāk jādzīvo. Piemēram, hroniska izsīkuma sindroma galvenais rašanās mehānisms sastāv no divām daļām – kad ļoti daudz jāizdara, bet ir kritiski nepietiekams laiks. Šī parasti ir stipru cilvēku slimība, tādu cilvēku, kuri domā, ka ir no dzelzs. Šā iemesla dēļ visiem ir vērts laikus saprast, ka dzīve nav 100 metru skrējiens, bet maratons, kurā jāsadala spēki visai distancei.
– Kā jārīkojas līdzcilvēkiem, ja pamanītas pirmās depresijas vai citas psihiskas saslimšanas pazīmes?
Pirmā un vislabākā palīdzība ir mudināt cilvēku konsultēties pie speciālista, kas var atbilstoši palīdzēt. Piemēram, ja tā ir depresija, noteikti labākais variants ir konsultēties pie psihiatra. Taču bieži nākas redzēt, ka līdzcilvēki bieži var arī atrunāt kādu no psihiatra konsultācijas, jo viņi ne vienmēr saprot, cik patiesībā pacientam ir grūti un smagi. Šādos brīžos pacienti arī man bieži teikuši, ka viņus spēj saprast tikai ārsts vai arī tie, kam pašiem bijusi depresija. Līdz ar to līdzcilvēkiem noteikti varu rekomendēt šādos brīžos pašiem parunāt ar ārstu, lai saprastu, cik problēma nopietna.
– Kādi būtu jūsu ieteikumi drēgnajā rudens laikā, lai izvairītos no slikta garastāvokļa un depresijas?
Rudens ir skaists laiks, bet statistiski tieši rudenī ir vairāk konstatētu depresiju, jo cilvēki šajā laikā biežāk izjūt psiholoģisko diskomfortu. Pirmkārt, es ieteiktu necīnīties ar stresu, jo ir jāsaprot, ka stress ir pilnīgi normāla reakcija un nevajag no tā baidīties. Daudzi pētījumi pierādījuši – ja cilvēks nebaidās no stresa un nedomā, ka tas ir kaitīgs, tad nekādas negatīvas ietekmes uz organismu tam nav. Otrkārt, pēc iespējas vairāk piedomājiet pie sociālā dzīvesveida. Rudenī ir maz saulainu dienu, tāpēc jāizmanto katra, kad spīd saule, lai izietu svaigā gaisā. Treškārt, vajag uzturā vairāk lietot burkānu sulu, jo tai ir labas, nomierinošas īpašības, kas pasargā no dažādām slimībām, kā arī būtiski uzlabo garastāvokli. Ceturtkārt, vajag vienkārši laimīgi dzīvot. ◆
