Ar skiču mapīti padusē un mobilo telefonu, nevaļīga un vienmēr smaidīga ir māksliniece, reklāmas un dizaina studijas īpašniece Inese Saliņa, Mākslas akadēmijas tekstilmākslas specialitātes 3. kursa studente.
Ar skiču mapīti padusē un mobilo telefonu, nevaļīga un vienmēr smaidīga ir māksliniece, reklāmas un dizaina studijas īpašniece Inese Saliņa, Mākslas akadēmijas tekstilmākslas specialitātes 3. kursa studente, kas nesen atgriezusies no kārtējā Itālijas ceļojuma. Viņas dzīve līdzinās galvu reibinošam braucienam, kurā nekad nevar zināt, kad atkal sekos kāds jauns un vēl nepieredzēti straujš pagrieziens. Tēlaini runājot, viņas dzīve sastāv no aizvien jauniem sprādzieniem un pavērsieniem gan mākslas, gan biznesa pasaulē. Latviskās zeltenes tēls ticis nomainīts pret izsmalcinātas mākslinieces veidolu.
Visbiežāk mākslinieki ir romantiķi
Kaut gan dzimtajās Vircavas lauku mājās ir jauki un patīkami dzīvot, tomēr bijis jāatskārš, ka savā specialitātē (Inese ir pabeigusi RLMK Dekoratoru nodaļu) laukos nav ko darīt, materiāli sevi nodrošināt šajā jomā nav iespējams. Kaut gan sadarbība izveidojusies ar klientiem no dažādām Latvijas vietām, tomēr Rīga ir tā vieta, kur apgrozās lielākas naudas un vairāk cilvēku, līdz ar to paveras plašākas klientu piesaistīšanas iespējas. Brīžiem gan ienāk prātā doma, ka Rīga ir ļoti dārga pilsēta un ārpus tās dzīve būtu daudz lētāka (mazpilsētā labas dzīves nodrošināšanai pilnībā pietiktu arī ar četras reizes mazākiem ienākumiem), tomēr naudas nevar būt par daudz. Inese atzīst, ka bez drosmes un enerģijas nevar neko lielu un nopietnu uzsākt, tomēr ne mazāk svarīgi ir iesākto turpināt, jo apstāties nedrīkst ne brīdi, it īpaši, ja esi vadošā amatā. Tiklīdz kāds pārstāj būt aktīvs, saliek rokas klēpī un ieslīgst paštīksmē, sākas lejupslīde. Jāatzīst, ka tādu kā Inese Saliņa, kas, uzsākot privāto biznesu un nodarbojoties ar mākslu, sevi materiāli nodrošinājuši, mākslinieku vidū ir ļoti maz, jo viņi galvenokārt ir sapņotāji un romantiķi. Inese ļoti cenšas, lai viņas dzīvē garīgās un materiālās vērtības būtu līdzsvarā, un pašlaik tas ir izdevies. Jācer, ka šis līdzsvars neizjuks un arī turpmāk vienlīdz daudz laika tiks veltīts gan biznesam, gan radošajai darbībai, t.i., glezniecībai, reklāmai un dizainam. Lielākā daļa mākslinieku naudas lietās ir ļoti vieglprātīgi un paraduši laipot starp parādiem un honorāriem: vienu brīdi viņiem ir nauda, tad atkal nav. Inese apzinās, ka pret naudu un apkārtējo sabiedrību ir jāizturas nopietni. Nedrīkst domāt: tam es samaksāšu vairāk, tam vispār nemaksāšu, vai arī iedomāties: nu es esmu tikusi pie lielas naudas, ieiešu vissmalkākajā veikalā un nopirkšu sev pašas dārgākās kurpes. Nauda ir pārbaudījums – vai proti ar to rīkoties, cik saimniecisks esi. Studijas «Cre» īpašniece saprot, ka līdzekļi nepārtraukti arī jāiegulda. Nevar tikai gūt peļņu, neizlietojot kādu daļu no tās attīstībai. Viņa pati sev kļuvusi par darba devēju un aizsākusi uzņēmējdarbību tādēļ, ka ir stipra un nepakļāvīga, nevēlas būt pakārtota un atkarīga no augstākstāvošu amatpersonu rīkojumiem.
Lai gan I.Saliņas dibinātajai reklāmas un dizaina studijai «Cre» pagaidām vēl nav savu telpu, viņa par pasūtījumu trūkumu nevar sūdzēties. Arī klienti nav jāmeklē, tie paši atrod mākslinieci, jo vislabākā reklāma ir nevis tā, kura ievietota preses izdevumā, kaut arī tā ir būtiska, bet tieši klientu atsauksmes. Galvenais, kā saka Inese, ir nepievilt klienta uzticību, tad arī darbs ir vislabākā reklāma. Ļoti svarīgi, lai klients tevi pieņemtu kā cilvēku, tad ir daudz vienkāršāk sadarboties, jābūt savstarpējai sapratnei un profesionālam kontaktam, lai rezultāts būtu veiksmīgs. Inese ir dzimusi līdere, kuru cilvēki paši meklē, ap kuru līp kā bites ap medus podu, kas ir ļoti svarīgi, organizējot darbu savā firmā. Māksliniecei piemīt organizatores talants, jo pat brīvdienas, rīkojot piknikus un izbraukumus kopā ar draugiem, tiek rūpīgi izplānotas.
Nelaimēs vainojams mīlestības trūkums
Lai cik veiksmīgi darbotos Inese, arī viņai neveiksmes neiet secen. Tomēr māksliniece cer, ka pietiks spēka un enerģijas iesākto turpināt un attīstīt. Aizbēgot problēmas pašas nepazūd. Nepatīkami, ja kāds savus solījumus nepilda, tāpēc vienkāršāk ir izdarīt to, kas atkarīgs tikai no pašas, piemēram, gleznot, nevis organizēt. Organizējot daudz kas atkarīgs no citiem un ir maksimāli liela iespēja kaut kam nojukt. Kad problēmu lavīnas gūzmām sāk velties pār galvu, viņa sāk domāt: nē, es labāk sēdētu mājās un nebūtu neko sākusi. Tomēr arī tas ir pārejoši, un, kad viss jau galā, ir gandarījums un gribas kalt atkal jaunus un jaunus plānus. Ir, protams, brīži, kad gribas kādam sūdzēt bēdas un pateikt, ka viss ir slikti, tomēr patiesībā sūdzēties nav iemesla, jādarbojas. Inese secinājusi: ja kaut kas neveicas, ir problēmas, vienkārši ir pietrūcis mīlestības, citreiz tas ir mīlestības trūkums pret cilvēku, apkārtējo sabiedrību vai dažkārt pret darbu vai ko citu. Mīlestības var pietrūkt jebkurā brīdī. Tās nekad nav par daudz. Arī nebalta diena cilvēkam liek kaut ko saprast. Cilvēki bieži vien uztraucas par jebkuru, pat vismazāko, nieku. Māksliniece cenšas iespējami mazāk iztukšot sevi, raizējoties par sīkumiem, mēģina nebūt lieki emocionāla, lai vairāk enerģijas tiktu pataupīts kam lietderīgam. Emocijas jāprot atstāt tām reizēm, kad tās patiešām ir vajadzīgas. I.Saliņa ir pietiekami stipra un spēj pārvarēt neveiksmes un grūtības, neiestiegot pesimismā. Viņa prot pa dzīvi iet nosvērti un vienmērīgi par spīti visiem kritumiem un kāpumiem. Līdzsvars ir ļoti būtisks. Tikai līdzsvarots cilvēks var justies apmierināts un laimīgs.
Ļoti svarīga ir apkārtējā vide – lai tā būtu pozitīvi virzīta, sakārtota un patīkama. Ap katru pulcējas viņam līdzīgie: ja pats esi ar gaišu skatienu, tad arī apkārtējie būs tādi, bet, ja tā nav, pats esi vainīgs, cīnies vai tiec ārā no vides, kurā esi iekūlies. Visaugstāk Inese cilvēkos vērtē uzticību un cieņu. ja uz kādu var paļauties, svarīgi, lai otrs tevi prastu pienācīgi novērtēt. Krustām šķērsām var izdomāties, kādu cilvēku tu gribētu sev līdzās, ir daudz augstu kritēriju, bet, patiesi mīlot, acis tiek pievērtas un saule šķiet spīdam sevišķi koši.
No visa labākā jāšķiras
Tas, protams, ir skumji, ka labākie darbi «aizklīst» prom un mājās gandrīz nav ko likt pie sienas, bet pamazām bijis pie tā jāpierod un izdevies ar to samierināties. Ineses gleznas ir ļoti un pilda rotājošu dekoratīvu elementu funkcijas telpās, jo lielu ietekmi atstājis Rīgas Lietišķās mākslas koledža Dekoratoru nodaļā gūtais un ievirze radošajā darbībā.
Kādreiz I.Saliņa nevarēja saprast, kā var mācīties un tajā pašā laikā strādāt. Taču ar stipendiju Ls 8,50 mēnesī neiztiksi. Tāpēc pašlaik studentu vidū ir divas galējības, bet to, kuru ir vairāk un kā būtu labāk, grūti saprast.
