Latviešiem ir daudz skanīgu vārdu, kuriem ir arī kādas jaukas īpašības nozīme. Šodien vārdadienu svin divu tādu vārdu īpašnieces – Straujas un Gudrītes.
Latviešiem ir daudz skanīgu vārdu, kuriem ir arī kādas jaukas īpašības nozīme. Šodien vārdadienu svin divu tādu vārdu īpašnieces – Straujas un Gudrītes.
Strauja Galiņa jau vairākus gadus ir pensionāre, bet daudzi jelgavnieki viņu atceras no tiem laikiem, kad Galiņas kundze 26 gadus strādāja par zāles uzraudzi un kasieri Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
– Vēl tagad cilvēki satiek uz ielas, sveicina un brīnās, ka es jau esmu pensijā, – smaidot saka gaviļniece.
Uz jautājumu, vai viņa arī dzīvē ir strauja, Galiņas kundze saka, ka ne, un stāsta, kā tikusi pie sava vārda:
– Vecāki bija iecerējuši, ja piedzims meita, sauks par Ainu vai Dzidru. Mans meitas uzvārds bija Debess, un šie vārdi kopā labi izklausās. Manā dzimšanas brīdī bija plūdi. Kad tēvs no Jelgavas uz Vircavu vedis vecmāti, turpceļā ticis Platones upei pāri, bet atpakaļ – vairs ne. Tā viņai iznācis samērcēt kājas. Lai pieminētu šo notikumu, mani nodēvēja par Strauju, – atceras Galiņas kundze.
Arī skolā gaviļnieci skolotāja parasti saukusi pilnā vārdā un uzvārdā, jo labi skanējis – Strauja Debess.
Bērnībā gaviļniecei ļoti patikuši dzīvnieki.
– Biju draugos ar visiem lopiņiem un putniem, – viņa stāsta.
Tēvs, to redzot, teicis, ka meita būs veterinārārste, bet mamma apsaukusi – vai viņš savam bērnam tik grūtu darbu vēlot.
Tagad Strauja Galiņa dzīvo viena pati. Viņai prieku sagādā divdesmit pieci rožu krūmi. Gaviļnieces svētku dienā tie gan vēl neziedēs, toties ir klāt pavasara puķu laiks. Tāpēc pavasarīgi sveicieni un labas veselības vēlējumi vārdadienā no «Zemgales Ziņām»!
