«Godīgi sakot, uz savu pirmo praksi eju ne tikai ar prieku par iespēju uzzināt, kā augstskolā mācītais noris dzīvē, bet arī ar šaubām. Studējot otrajā kursā, atklāju, ka man piemērotāka par ierēdņa darbu šķiet pedagoģija,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes trešā kursa studente Dace Dučkena, kurai janvāra beigās sākas četru mēnešu prakse Jelgavas Domes arhīvā. Arī Daces kursabiedri gatavojas doties uz pašvaldībām, valsts aģentūrām, nevalstiskajām organizācijām un citām prakses vietām. Augstskolas sabiedriskajā dzīvē Dacei uzticēti atbildīgi, ar mācību procesu saistīti pienākumi Studentu pašpārvaldē. Studente dzied jauktajā korī «Riti», kura dibināšanā viņa pati piedalījusies, kā arī piecas stundas nedēļā māca angļu valodu mazuļiem bērnudārzā. Nākotnē Dace gribētu būt lielu pasākumu un projektu vadītāja, taču konkrēta darbavieta pagaidām nav nolūkota. Kā stāsta profesors Jānis Ābele, prakse ir ļoti nopietns izmēģinājums studenta nākamajai darbavietai. Tajā jaunietis redz, cik viņš ir piemērots izvēlētajai profesijai, bet no otras puses – prakses devējam ir iespēja nolūkot labu, perspektīvu darbinieku. Tādēļ, viņaprāt, prakse būtu vajadzīga arī akadēmiskajā sociologu studiju programmā, kam mācību plānā tā nav paredzēta. Fakultātes dekāns Voldemārs Bariss teic, ka studentu nodrošināšanā ar prakses vietām problēmu neesot ne tikai Zemgalē, bet arī tālākā apkārtnē, kas dažiem studentiem nozīmē būt tuvāk mājām. Prakses vadītāja docente Larisa Brokāne atzīst, ka studentiem nereti nākas saskarties ar situāciju, ka amatus valstī un pašvaldībās ieņem radi, draugi, partijas biedri bez atbilstošas izglītības. Turpretī jaunie censoņi, kas ir izglītoti sabiedrības pārvaldes procesos, tik viegli pie darba netiek. Ar prakses vietām gan ir vienkāršāk – kurš gan neņems pretī diezgan augsti kvalificētu darbinieku, kam nav jāmaksā alga.
