Nav jau, protams, normāli, bet kādu laiciņu vēl jādzīvo tādā kā milzīgā stikla piltuvē. Met tajā ko mezdams, tievgalim ir uzraksts «vēlēšanas».
Nav jau, protams, normāli, bet kādu laiciņu vēl jādzīvo tādā kā milzīgā stikla piltuvē. Met tajā ko mezdams, tievgalim ir uzraksts «vēlēšanas». Itin viss, kas mūsu valstiņā notiek, tiek skatīts caur Saeimas vēlēšanu «optisko laboratoriju». Sīkās labās īpašības un mikroskopiskie darbiņi ar jaudīgām reklāmas lēcām tiek palielināti līdz kosmiskiem izmēriem, bet grandiozas cūcības – samazinātas līdz absurdai niecībai. Viss šis optiskais māns uzburts par milzu naudu. Tā tiek tērēta partiju cildināšanai un konkurentu nopulgošanai. Turklāt ir izjūta, ka vēl jau tiek šauts tikai ar skrotīm un vien pēdējā brīdī konkurējošās partijas cita citai raidīs smagās artilērijas šāviņus. Taču arī «skrotis» reizēm smird jau pa gabalu. Netieku gudrs, kā deputātu kandidāti kārto savas dabiskās vajadzības, laikam taču arī šādos brīžos viņiem konkurenti seko ar «ķīķeri» un katra skaņai piešķir politisku nozīmību. Gandrīz žēl nabadziņu: viņus pašus ķer reklāmas bumerangs.
Tautas partija. Tai jau piedots plaģiāts partijas emblēmā, kas «ekspertu» acīs asociējoties ar tādu pašu logotipu kā meksikāņiem. Tagad kāda «zaļa avīze» esot pamanījusi «oranžu avīžu» eksemplārus, kur attiecīgas partijas logotipā attēlotajām pieaugušo figūrām piezīmēti vīrišķie dzimumorgāni. Atgādinājumam par pedofilijas skandālu un attiecīgās partijas līderu vārdiem, kas tajā figurēja. Tostarp «oranžā avīze» nebeidz uzrunāt potenciālos vēlētājus skolmeistara tonī, izceļot savas partijas pārākumu. Taču vēlētāji to neredz ne sitami, viņi tik lēš, ka partijas naudas maks ir neizmērojams, jo pašreklāmai atvēlētais budžets sit pušu pat tādus monstrus kā «McDonalds» un «Coca – Cola». Un katrs taču zina, cik šo firmu ražotā pārtika ir «veselīga».
«Latvijas ceļš». Šai partijai konkurenti pārmet to, ka viens no «LC» stutēm ārlietu Bērziņš esot gatavs «runāt ar Eiropu, pats īsti nezinādams – par ko». I.Bērziņš, izprotot nepieciešamību kaut kādā veidā reaģēt uz sabiedrībā sasāpējušo jautājumu par eiroorientācijas cenu, runā nevis par saturiskiem jautājumiem, bet gan par formalitātēm.
«Jaunais laiks». E.Repšem kā ambiciozam politiķim piemīt jauneklīgs maksimālisms. Viņš, laikam saskatījies lielvalsts Amerikas sapņu fabrikas Holivudas nosaukuma milzu burtus uz kalnu fona, atradis praktisku risinājumu savas partijas reklamēšanai – polietilēnā ievīstītas siena ķīpas lielceļu malās, kuras katra aprakstītas ar savu burtu. Kopā lasot, iznāk partijas nosaukums «Jaunais laiks». Brauc pa šoseju un priecājies: re, klāt «Jaunais laiks»! Patīkami, īpaši pēc tik daudz gadiem, uzlūkot kaut ko līdzīgu aizmirstiem kolhozu nosaukumiem: «Jaunais ceļš», «Darba uzvara», «Jaunais komunārs»… Nu ir «Jaunais laiks».
Sadarbība ar zemniekiem E.Repšes partijai tomēr nav iznākusi. Viņš pat ir «abižojies» uz zemniekiem (lai gan pats tiem nodarījis pāri, aprakstīdams viņu siena ruļļus). Nezin kā bija līgts: vai tos ruļļus turēs Latvijas augstākajās vietās līdz tam, kamēr tajās tiks uzstādīti E.Repšes krūšutēli, vai tomēr tikai līdz Saeimas vēlēšanām. Taču nu ir «šmuce»: sausums nodarījis tādu «skādi» ganībām, ka lopiņiem jāceļ priekšā ziemai sarūpētais sieniņš. Kur to ņemt? Ruļļos. Vai nu lopiņi prot lasīt! Pienāk govs, noēd pa burtam. Turklāt stulbais dzīvnieks notiesā tieši pirmā vārda pirmo un divus pēdējos burtus… Zemnieka loģika to uztver gluži normāli: kāda starpība, kuru ķīpu noēd pirmo. Toties partijas boss priekšvēlēšanu greizajā optikā saskata konkurējošo politiķu stiķus.
Kāda partija savā lapelē jūsmo par prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas atbalstu šīs partijas pozīcijai attiecībā uz faktu, ka Latvijai piešķiramās lauksaimniecības produkcijas ražošanas kvotas ir pat zemākas nekā iekšzemes patēriņš. Kāpēc partija nejūsmo par tūkstošiem zemnieku, kas to apgalvojuši jau pirms tam? Pašreizējā valdība bijusi par slinku kaut saskaitīt, cik galvu ir Latvijas ganāmpulkā. Rēķinot pat visai aptuveni, iznāk, ka jau tagad iekšējam patēriņam pusi gaļas ievedam. Turklāt negodīgi, kontrabandas ceļā. Eiropas Komisijai iesniegtais kvotu pieprasījums vai nu grābts no gaisa, vai arī tīšām dubulti samazināts. Turklāt to darījuši tie «pie varas esošie», kas arī pēc šā rudens Saeimas vēlēšanām grib tādi palikt. Tiec nu gudrs, kurš no viņiem ir īstenais vainīgais, kura darbi pirmsvēlēšanu mikroskopos vērtējami par kaitīgiem, kuri – par nekaitīgiem. Tik un tā – esam tūtā, un no tās mūs neizpestīs ne Eiropas Savienība, ne par cukurgailīšiem pārģērbušies politiķi, gatavodamies lielajam karnevālam – Saeimas vēlēšanām.
