Katram, kas iegājis politikā, jāsaskaras ar dažādiem kārdinošiem priekšlikumiem. Ko izvēlēties un ko laist garām, tas atkarīgs no politiķa paša.
Katram, kas iegājis politikā, jāsaskaras ar dažādiem kārdinošiem priekšlikumiem. Ko izvēlēties un ko laist garām, tas atkarīgs no politiķa paša. Tagad vēl gribas piemetināt – arī no politiķa, kas strādā pašvaldībā. No viņa ir atkarīgs, kādi lēmumi tiks pieņemti, kāda būs pašvaldības attīstība. Jau daudz ir rakstīts par «zaļo domāšanu» gan valsts, gan pašvaldību mērogā. Svarīgākais, lai ne tikai Saeimā, bet arī zemākā līmenī būtu kritiskais daudzums «zaļi» domājošu deputātu, lai vairākums sāktu atbalstīt «zaļus» likumus un projektus.
Visu valsti šonedēļ ne pa jokam satrauca galvaspilsētas uzņēmumā «Eko osta» notikusī avārija. It kā ikdienišķa, tomēr uzmanīgu dara apstāklis, ka nelaime ar bojāgājušajiem un ievainotajiem, visticamākais, notikusi traģiskas un pēc būtības loģiskas nejaušības dēļ. Vēl dienu iepriekš uzsprāgušais rezervuārs bijis tukšs, bet jau nākamajā dienā tajā, strādniekiem nezinot, atradušies viegli uzliesmojoši naftas produkti.
Cik tas bijis nejauši, lai spriež eksperti, tikai, vērojot pēdējo gadu «naftas aktivitātes», jāsecina, ka šī nelaime ir gluži vai likumsakarīga. Arī vietējie iedzīvotāji pirmdien notikušo negadījumu uzskata par likumsakarīgu. Zīmīgi, ka valsts un pašvaldības amatpersonas to atzīst par darba negadījumu, kuram nevajadzētu ietekmēt pieņemt lēmumu, kas atļautu būvēt naftas produktu terminālu Daugavgrīvā. Amatpersonas notikušo neuzskata par bīstamo iekārtu avāriju, un to nekādi nevarot saistīt ar naftas produktu terminālu.
Tīrās laimes dēļ Daugavas nav piesārņota ar naftas produktiem, kas šajā gadījumā, ja tvertne būtu piepildīta, neizbēgami notiktu. Un tagad iedomāsimies, ka tomēr tiktu realizēts uzmācīgi piedāvātais naftas termināla projekts. Šonedēļ notikušais vēlreiz spilgti parādīja, kāda nozīme ir gadījumam un nejaušībai, pat, ja celtniecībā izmantotas visjaunākās tehnoloģijas un materiāli un dzelžaini uzraudzīta būvniecība. Viena nejaušība, nepareiza rīcība, un tikai pagātnes formā varēs vairs teikt, ka mums bija Kurzemes un Vidzemes jūrmala, ka mums bija tāda Daugavgrīva.
Lai cik tas arī nožēlojami izskatītos, papētot minētā uzņēmuma redzamos un neredzamos īpašniekus, jāsecina par viņu saistību ar ne vienu vien skandālu, kuros bijuši iejaukti gan bijušie, gan tagadējie Saeimas un Rīgas pašvaldības politiķi. Praktiski visiem, izņemot pašus politiķus, ir skaidrs, ka tādu objektu celtniecība pilsētā vai pārāk tuvu apdzīvotām vietām gluži vai noliek cilvēkus uz pulvera mucas. Domāju, ka neviens no bēdīgi slavenā pie Spānijas krastiem nogrimušā kuģa «Prestige» īpašniekiem arī neparedzēja ekoloģisko katastrofu.
Gluži vai tiešas paralēles negribētos vilkt nedz ar Jelgavas naftas bāzi, nedz ikdienas cisternu simtiem, kas pa dzelzceļu šķērso pilsētas teritoriju. Paldies Dievam, pagaidām nopietnas nelaimes mūs nav skārušas. Ja neskaita aizpērno katastrofu pie Līvbērzes dzelzceļa pārbrauktuves, kā arī daudzkārt notikušās mistiskas izcelsmes nezināmu ķimikāliju izplūdes Lielupē un Platonē. Atgādināšu, ka avāriju uz dzelzceļa pārbrauktuves izraisīja vieglās automašīnas vadītājs, kas nepalaida garām vilciena sastāvu. Tas tikai vēlreiz pierāda, kādu lomu var spēlēt nejaušība kopā ar cilvēka lēmumu uzbūvēt ekoloģiski bīstamu objektu tam nepiemērotā vietā. Šoreiz gan nevietā ir vides ministra mierinājums, ka Kopenhāgenā termināli tiek celti gandrīz pašā pilsētā. Lielāku neizpratni rada Rīgas Domes (pašvaldības!) Attīstības komitejas vadītāja Andra Amerika viedoklis, ka satraukumam neesot pamata, jo, lūk, ostas pilsētā Dubaijā, kur netrūkst naftas produktu terminālu, «jūra un gaiss esot tīrs».
