Viņai patīk no rītiem gulēt līdz pēdējam brīdim. Šad un tad viņa seko līdzi žēlabaino seriālu varoņiem, ko pirms tam nekad nebija darījusi. Viņa stundām ilgi kopā ar draudzenēm var uzturēties veikalos, nenopērkot pilnīgi neko. Viņa ir viena…
Viņai patīk no rītiem gulēt līdz pēdējam brīdim. Šad un tad viņa seko līdzi žēlabaino seriālu varoņiem, ko pirms tam nekad nebija darījusi. Viņa stundām ilgi kopā ar draudzenēm var uzturēties veikalos, nenopērkot pilnīgi neko. Viņa ir viena… Viena un ar savu dzīvi apmierināta.
Laumai ir 32 gadi, un savu septiņus gadus ilgo laulības dzīvi viņa atceras bez rūgtuma, lai arī šķiršanās iniciators bijis vīrs. «Manā dzīvē ir iestājies jauns posms. Pēc lielās atmiņu pārlikšanas no viena plauktiņa uz otru un sevis žēlošanas esmu pārgājusi uz nākamo posmu – laiku, kad nedaudz atvilkt elpu un padzīvot vienīgi sev. Vai esmu laimīga? Droši vien laimīgāka nekā tad, ja vēl joprojām būtu sievas lomā.
Būt vienai nenozīmē būt vientuļai. Vientulība ir katra paša izvēle. Pašlaik ļoti daudz laika veltu sev. Esmu kļuvusi daudz patstāvīgāka un varu izdarīt tādas lietas, ko iepriekš pat nezināju, kā dara. Pati plānoju katru savu stundu, dienas ritmu un dzīvi. Esmu kļuvusi drosmīgāka, un, piemēram, mani vairs nebaida tumšas trepju telpas vai pastaigas pa tumšām ielām.
Jāatzīst, ka ir mainījusies arī apkārtējo attieksme – uz mani vairs neskatās kā uz viņa sievu, bet gan raugās kā uz personību, cilvēku, sievieti, sarunas biedru.
Mēģinu izprast pati sevi un saprast savas izjūtas. Būt vienai nav nekāds sods. Skatos uz sava vecuma draudzenēm un, kad viņas nereti izvēlas manu plecu bēdu un problēmu izsūdzēšanai, saprotu, ka neesmu nelaimīga. Izmantoju vientuļas sievietes priekšrocības – kad uznāk lielā lasīšanas kāre, to daru līdz pieciem rītā, gatavoju ēdienu tad, kad patiešām to vēlos.
Dzīvojot kopā ar vīru, vienmēr centos piecelties pirmā un parūpēties, lai ir sagatavotas brokastis un kafija.
Jāatzīst, ka esmu kļuvusi bīstama precētajām paziņām. Mainījies ir mans draugu loks, jo atšķiras intereses. Vairs vissvarīgākais nav kopīgais ģimenes izbraukums, radinieku dzimšanas dienas vai kas tamlīdzīgs. Esmu sākusi nodarboties ar tādām lietām, ko iepriekš pat neiedomājos. Beidzot saņēmos un izlēcu ar izpletni – tas bija mans lielais sapnis. Iepriekš to nevarēju izdarīt.
Starp citu, tagad es jūtos jaunāka nekā tad, kad biju precējusies. No manis ir aizgājis mājsaimnieces, kalpones un sievas pienākumu smagums.
Atzīstu, ka dažreiz ļoti gribas sev blakus stipro plecu un mīļu cilvēku, par ko rūpēties un ko mīlēt. Bet pagaidām laikam tam neesmu gatava. Nāks laiks, nāks padoms.
Netaisos strikti pieturēties pie statusa – viena uz mūžu. Bet es arī izmisīgi nemeklēju kādu vīrieti pie sāniem tikai tādēļ, ka tā ir jābūt. Šādai dzīvei, kāda ir man, ir daudz priekšrocību, un es tās baudu. Tas nebūs mūžīgi, un, kad atnāks kādas spēcīgas jūtas, kas zina, kā pārvērtīsies mana dzīve…
