Mācoties pie darba devēja, Sanita Valaine no ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbības speciālistes pārtop par mēbeļu ražošanas uzņēmuma menedžeri.
«Esmu ļoti pateicīga, ka kolektīvs mani pieņēma, uzklausīja, ja radās kādi jautājumi. Lai gan augstāko izglītību esmu ieguvusi citā jomā, šis darbs man patīk, ir interesanti apgūt daudz jaunu lietu. Priecājos, ka dzīve tā iegriezusies,» pauž Sanita, kurai jau pusgadu ir oficiāls darba līgums ar SIA «Jaundreimaņu mēbeles». Tas noticis, pateicoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajam projektam «Praktiskā apmācība pie darba devēja», ko līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (ESF), kā arī NVA Jelgavas filiāles darbinieku atbalstam un paša uzņēmuma vajadzībai pēc šāda speciālista, stāsta SIA vadītājs Jānis Gaujers.Ieguvumi un trūkumi«Mums vajadzēja cilvēku, kurš ikdienā veic tos pašus pienākumus, ko es, piemēram, paraksta līgumus, tiekas ar klientiem un tā tālāk. Tā sakot – mana labā roka. Pateicoties NVA Jelgavas filiāles ieinteresētībai un pretimnākšanai, piekritām piedalīties šajā projektā un kopumā esam apmierināti. Ir patīkami strādāt ar cilvēku, kuram augstākā izglītība. Lai to pavērstu virzienā, kādā dzīve iešūpo, apmācība pie darba devēja tiešām ir nepieciešama,» pārliecināts J.Gaujers, vienlaikus atzīstot, ka projekta oficiālā puse sagādājusi ne mazums raižu un prasījusi lieku laika tērēšanu.«Šī pasākuma ideja ir brīnišķīga, būtu grēks žēloties, bet tai ir arī savi trūkumi – īsta birokrātija! Iespējams, tā nedaudz paretina tos, kuri uz projekta rēķina vēlas negodīgi nopelnīt. Jelgavas filiāle vismaz nāca pretim, lai mēs varētu visu izdarīt saskaņā ar direktīvām un norādījumiem, bet zinu, ka Rīgā bija liela pretstāvēšana, lai pārbaudītu un sadzītu pēdas pēdējai kniepadatai,» pārmet Jānis, neizprotot arī projekta laikā nepieciešamo dienasgrāmatu kārtošanu. «Reālajā dzīvē jau nestrādājam pēc šādas programmas,» viņš teic.Cer iesaistīt teju 500 bezdarbniekuESF atbalstītā programma piedāvā iespēju darba devējiem apmācīt bezdarbniekus, tādējādi sagatavojot sev nepieciešamos speciālistus. Darba iemaņu un profesionālo prasmju atjaunošanai paredzētas trīs mēnešu, savukārt jaunas profesijas ieguvei – sešu mēnešu mācības, kuru laikā NVA nodrošina dotācijas gan bezdarbniekiem, gan kvalificētiem darba vadītājiem. 2009. gadā šajā pasākumā plānots iesaistīt 477 bez darba palikušos, ziņo aģentūra. Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils stāsta, ka pērn līdztekus SIA «Jaundreimaņu mēbeles» šo iespēju izmantoja vēl tikai viena zemnieku saimniecība, un mudina projektā iesaistīties arī citus darba devējus. Pieteikšanās termiņš nav noteikts – tiklīdz rodas vēlēšanās, process var sākties, viņš pauž.Lielie kuģi atgriežas sēklīŅemot vērā ekonomiskās lejupslīdes apstākļus, grūti sacīt, cik uzņēmumu būtu gatavi apmācīt jaunus bezdarbniekus.«Pašlaik jāizskata visas iepriekšējos gados pieļautās kļūdas, jo parasti, palielinot kapacitāti un jaudu, kvalitāte tiek mazāk kontrolēta,» pauž SIA «Jaundreimaņu mēbeles» vadītājs, raksturojot, ar ko pašlaik «elpo» gan viņa, gan daudzu citu uzņēmumi, jo cīņa par noturēšanos tirgū ir skaudra.«Ja lielajiem kuģiem, vētras laikā atgriežoties krastā, rodas problēmas, mazajām laiviņām šajā ziņā klājas vieglāk, jo tās pieradušas strādāt sēklī,» salīdzina J.Gaujers, savu rūpalu saucot par nelielu, jo tajā nodarbināti 15 cilvēku. «Strādājam visnepopulārākajā veidā – individuāli ar klientu, kas ir daudz sarežģītāk nekā rūpnieciskā ražošana. Lielās rūpnīcas iepriekšējos gados izvairījās no šādiem pasūtījumiem, bet nu atgriežas šajā nišā. Ziedu laikos arī mēs iepeldējām dziļākos ūdeņos, jo lielie uzņēmumi nespēja paņemt visus pasūtījumus 20 – 30 tūkstošu latu apmērā, bet pašlaik viņi dempingojot krīt virsū četru līdz sešu tūkstošu latu piedāvājumiem. Tā ir konkurence par izdzīvošanu!» pauž uzņēmuma vadītājs, nākotnē raugoties ne pārāk optimistiski, jo, viņaprāt, Latvijai pietrūkst pieredzes ekonomikas stabilizēšanā, kāda tā, piemēram, ir citviet Eiropā.Arī uz valsts atbalstu J.Gaujers īpaši necer. «Kopš paša sākuma visu esmu iznesis uz saviem pleciem, neizrādot interesi par šādu palīdzību. Mums nav arī nekādu kredītsaistību. Vienīgais izņēmums, kur iesaistījām valsti, bija dalība šajā NVA projektā, kas turklāt beidzās ar «lielu jautrību», jo budžetu tērējām ļoti taupīgi, bet mums atņēma to naudiņu, ko nebijām paspējuši izlietot!» stāsta uzņēmuma vadītājs.
