Ilzei Lejiņai, Fredam Ormēnam un viņu trejmeitiņām ir divas mājas – Latvijā un Francijā.
Ar muzikālu uzvedumu Elejas tējas namiņā sestdien pulksten 18 viesosies sirsnīgais duets “Viņš un Viņa” – vidzemniece Ilze Lejiņa un francūzis Freds Ormēns. Stāstā par franču puiša un latviešu meitenes nejaušo satikšanos Parīzes ielās dzirdēsim arī vairākus instrumentus – saksofonus, ģitāru, vijoli, birbīni, kokli, stabuli.
Ilze Lejiņa saksofona spēli apguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, studējusi arī ārzemēs. Apmeklējusi meistarklases pie izciliem saksofonistiem. Daudzus gadus Ilze bija galvenā saksofoniste orķestrī “Rīga”, tāpat spēlējusi Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un Latvijas Nacionālās operas orķestrī. Vairāku balvu laureāte, Rīgas Saksofonu kvarteta sastāvā ieguvusi Lielo mūzikas balvu. Dibinājusi Baltijā pirmo sieviešu saksofonu kvartetu “n[ex]t”, darbojas vairākos starptautiskos projektos.
Freds Ormēns ir franču mūziķis multiinstrumentālists, komponists un aranžētājs. Absolvējis Franču Universitāti, kā arī saksofona un džeza novirzienu Nacionālajā mūzikas konservatorijā. Viņa skatuves kaislība ir fankmūzika. Freds ir vairāku grupu solists, koncertējis visā Francijā un citur Eiropā. Viņa muzikālajā gaumē apvienojas improvizācija, kas nāk no džeza, fankmūzikas ritmiskums, elektronikas skaņa un roka enerģija.
– Ilze, plašāks klausītāju loks jūs iepazina kā Rīgas Saksofonu kvarteta dalībnieci un saksofonu kvarteta “n[ex]t” izveidotāju. Šobrīd koncertējat kopā ar Fredu. Kā jūs satikāties?
Ar Fredu satikāmies Ļubļanā, Slovēnijā, pasaules saksofonistu kongresā pirms 11 gadiem. Laikam to sauc par mīlestību no pirmā acu skatiena.
– Fred, kas jūs piesaistīja latviešu meitenē?
Saksofonistu kongresa programmā pamanīju efektīgo latviešu meiteņu saksofonu kvartetu. Ilze mani nošarmēja, nolēmu uzsākt sarunu.
– Vai satikšanās ar Ilzi bija arī pirmā satikšanās ar Latviju? Kā šeit jūtaties?
Jā, iepazinu Latviju kopā ar Ilzi. Tagad pat varu teikt, ka Latvija ir manas otrās mājas. Jūtos te comme un poisson dans l’eau (kā zivs ūdenī – franču val.). Koncertējot ar duetu “Viņš un Viņa” esmu iepazinis Latviju pamatīgi. Izspēlēti vairāk nekā simt koncertu, pat vistālākajos Latvijas nostūros, kā Nīca, Dundaga, Daugavpils, Ainaži, Valle, Zvārtava.
– Kā nolēmāt sākt spēlēt kopā? (saruna turpinās ar Ilzi – red.)
Kopā spēlējam kopš iepazīšanās, taču katru reizi gāja spalvas pa gaisu. Bija vajadzīgs laiks, lai pieslīpētos. Tad piedzima divas meitas, un laikam kļuvām pielaidīgāki, kaut arī joprojām dzīvē ir tieši tā, kā to izspēlējam mūsu koncertuzvedumā – nav tikai saulaini brīži, iet visādi.
– Kā radās dueta nosaukums?
Nosaukums radās pats no sevis, rakstot e-pastu ar programmas pieteikumu “Viņš – francūzis, Viņa – latviete”.
– Kāds ir viņš, un kāda ir viņa?
Viņš ir dzīves baudītājs, bet nopietns, labsirdīgs un jokdaris. Viņa – dabas mīļotāja, sapņotāja, klasisko vērtību glabātāja.
– Jūsu repertuārā ir gan dziesmas franču valodā, gan latviešu tautasdziesmu aranžijas. Kā jūs raksturotu savu mūziku?
Kādā brīdī mēģinājām formulēt mūzikas stilu. Mums sanāca “pop–elektro–folk” (popa, elektroniskā un tautas mūzika). Grūti pateikt, vai ir iespējams ielikt kādā konkrētā stilā mūziku, kas rodas, sajaucot divas kultūras – latviešu un franču –, divus mūzikas stilus – klasisko un džezu –, tam visam pieberot kripatu tautas mūzikas un palielu devu elektronikas.
– Esat pāris ne vien mūzikā, bet arī dzīvē. Kur ir jūsu mājas – Francijā vai Latvijā?
Mums ir divas mājas, un par to esam ļoti priecīgi. Pašlaik biežāk esam Francijā, taču pirms kāda laika pirmās mājas bija te. Bērniem cenšamies uzturēt līdzsvarā divas valodas un divas kultūras.
– Ilze, kā jūtaties Francijā? Kā vietējie jūs uzņēma?
Francijā man ļoti patīk. Mēs dzīvojam nelielā ciematā, kur cits citu pazīst. Biju dzirdējusi, ka francūži ir diezgan atturīgi pret iebraucējiem. Savā gadījumā nevaru to teikt. Laikam pateicoties Freda ģimenei, kuri ir ļoti aktīvi vietējās kultūras dzīves organizētāji (Freda tēvs rīko teātra festivālu, dzejas dienas, bibliotēku), arī es pati esmu pieņēmusi jaunu izaicinājumu – esmu mūzikas skolas direktore.
– Vai koncertējat arī Francijā? Kā atšķiras Latvijas un Francijas klausītājs?
Francijā koncertējam, taču daudz retāk nekā Latvijā. Tur mums katram ir citi projekti. Ja runājam par publiku, tad jāsaka, ka Latvijā klausītājs ļoti neizrāda emocijas, mierīgi noklausās koncertu un beigās kautrīgi paziņo, ka ļoti, ļoti patika. Francijā ir izteiktāka līdzdarbošanās, klausītājs ir atraisītāks.
– Pavisam nesen jūsu ģimenē ienākusi Krista – jūsu trešā meitiņa. Arī Maija un Ieva vēl ir pirmsskolas vecumā. Kā izdodas savienot muzicēšanu ar bērnu auklēšanu?
Esam vecāki trejmeitiņām. Man kā mammai ir sanācis “nopauzēt” jau trešo reizi, taču Fredam ar visu mūsu meitu dzimšanu ir bijuši radoši uzplaukumi. Tās ir jaukas pārmaiņas, kas iedvesmo. Tagad atsāksim koncertēt kopā un tad neiztiksim bez auklēm un vecvecākiem. Mēģinājumu procesā bieži vien meitas klausās un dungo līdzi mūsu dziesmas.
– Vai tas, ka esat pāris, uz skatuves palīdz?
Uz skatuves man ļoti patīk būt kopā ar Fredu, jo mēs viens otru tik perfekti jūtam, ka izdodas lieliska saspēle. Un vēl man patīk neparedzamība, viņam ļoti patīk improvizēt, spēlēties ar negaidītām situācijām.
– Kāda ir jūsu katra loma duetā?
Freds ir mākslinieciskais vadītājs, es – menedžere.
– Elejā viesosieties ar uzvedumu, kam dots tāds pats nosaukums kā jūsu duetam – “Viņš un Viņa”. Kāds ir uzveduma stāsts?
Stāsts būs par franču puisi un latviešu meiteni, viņu nejaušo satikšanos Parīzes ielās. Dzirdēsiet skaistākās franču melodijas, kuras dziedājuši labi pazīstamie dziedātāji Montāns, Piafa, Dasēns, Brasēns, Trenē, Aznavūrs, Geinsbūrs, Beko, Brels un daudzi citi.
– Spēlēsiet vairākus instrumentus. Vai saksofons jums abiem ir sirdij tuvākais?
Saksofons ir mūsu pirmais instruments, taču es spēlēšu arī vijoli un stabuli, Freds ģitāru un cilpu mašīnu, abi arī dziedāsim. Kādreiz es būtu teikusi, jā, saksofons ir man sirdij tuvāks, taču tagad man patīk ļoti daudzi instrumenti. Katram ir sava krāsa, raksturs.
– Jelgavas pusē nebūsiet pirmo reizi. Esat viesojušies Staļģenē, Ozolniekos. Arī citviet Latvijā izvēlaties salīdzinoši mazas skatuves. Vai tām ir savs šarms?
Taisnība, ka mazām skatuvēm ir liels šarms. Braucam, kur mūs aicina un gaida. Mums ir mērķis pabūt visur – spēlēt pilnīgi visās Latvijas pilsētās un ciematos.
– Īpaši aktīvi koncertējāt 2013. un 2014. gadā, kad iznāca jūsu pirmais albums. Kāda mūzika tajā tika iekļauta?
Pirmajā albumā ir iekļautas dziesmas no uzveduma, arī dažas citas. Tās ir izkārtotas gadalaiku secībā. Albumā tiek gan apvienoti dažādi mūzikas žanri, gan arī izmantoti dažādi instrumenti, kā saksofons, kokle, vijole, birbīne, stabule un elektronika, kurus visus esam iespēlējuši divatā.
– Kopš pirmā albuma pagājuši trīs gadi. Vai drīzumā no jums varam gaidīt jaunu?
Ir aizmetņi, dažas dziesmas jau ir. Ceram, ka drīzumā izdosim nākamo albumu.
