Cilvēkam ik pa laikam rodas vēlme sevi izvērtēt. Jā, tu redzi, ka tev ir ģimene, aug bērns, esi ieguvis izglītību, visu mūžu mācījies, tagad strādā. Un pēkšņi apjaut, ka viss ir bijis vērsts uz citiem, bet – kur esi palicis tu pats?
«Cilvēkam ik pa laikam rodas vēlme sevi izvērtēt. Jā, tu redzi, ka tev ir ģimene, aug bērns, esi ieguvis izglītību, visu mūžu mācījies, tagad strādā. Un pēkšņi apjaut, ka viss ir bijis vērsts uz citiem, bet – kur esi palicis tu pats? Kāda ir tava vērtība šai dzīvē?» pārdomājot jautā viena no astoņām šā gada «Svara vērotāju» finālistēm jelgavniece Līga Ramute.
Šovakar Līgai priekšā atbildīgs un svarīgs notikums – «Svara vērotāju» gada finālistu konkurss, kurā piedalīties viņa šogad godam nopelnījusi.
Kopš pagājušā gada 20. septembra Līgas dzīve pārmainījās līdz nepazīšanai, jo, sākot apmeklēt novājēšanas kursu, kilogrami bira nost viens pēc otra. Šodien viņai ir patiess prieks par sevi un to, ka spējusi pamanīt sevī pretrunu starp saturu un formu, ka ar milzīgu gribasspēku un apņēmību sešos mēnešos no sava svara zaudējusi 22 kilogramus.
Spogulis pateica priekšā
Draugi Līgu nekad nav uzskatījuši par pārlieku korpulentu, jo viņa ļoti labi pratusi visu noslēpt. Garie džemperi, žaketītes, platās blūzes un bikses spēj ļoti labi maskēt defektus. Tādēļ, uzzinājuši, ka Līgas kontā ir 22 lieki kilogrami, bija patiesi izbrīnījušies: vai tad vispār tādi bija?
«Visu apzinīgo mūžu esmu studējusi un pilnveidojusi sevi no iekšienes, taču nemanot kaut kur pa ceļam biju piemirsusi padomāt par saviem ēšanas paradumiem un pazaudēju kontroli pār savu formu. Ikdienas steiga un nevaļa bija diktējusi savus noteikumus maltīšu izvēlē: aizvien vairāk gatavoju maltītes, kas aizņemtu mazāk mana dārgā laika,» stāsta Līga.
Līdztekus aizņemtībai darbā un mācībās viņa tomēr atrada laiku, lai cītīgi apmeklētu aerobikas nodarbības. Plašajā zālē, kur pie sienas bija spogulis, Līga allaž pamanījās sameklēt vietu pašā stūrītī, lai nebūtu jāraugās uz sevi no malas. Taču vienu dienu, kad viņa nokavēja nodarbības sākumu, neatlika nekas cits, kā ieņemt brīvo vietu tieši pretī spogulim un lēkāt, galvu nenolaižot.
«Toreiz jutos visneērtākajā situācijā. Raugoties uz sevi un treneri spogulī, stundas laikā pārvērtēju visu savu dzīvi un sapratu, kaut kas ar steigu ir jāmaina, jau rīt pat…,» atceras Līga un turpina: «Apsvēru, ka mūsu «ātrās» vakariņas ar laiku pamanāmas arī citos ģimenes locekļos, tādēļ visi nolēmām kardināli mainīt savu ēdienkarti.»
Uz pirmo novājēšanas nodarbību viņa aizgāja klusi, kā pati smej, «ielīda uz vēdera». Sākumā uz visu raugoties ar nelielu skepsi un reizē zinātkāri – nu ko tad tur tādu iemācīs, ko es jau nezinu… Viņa neticēja, ka spēs cīnīties ar sevi un pieņemt citu dzīves stilu.
Svarīga ir sistēma un proporcijas
«Svarīgākais ir iemācīties sistēmu, pazīt to, kas jau mums ir ikdienas ēdienā, un iemācīties to pagatavot veselībai nekaitīgu. Savā ēdienkartē neatteicos ne no kā, tikai lietoju citādā veidā un proporcijās. Veikalā nedrīkst ļaut vaļu acīm, tām jāatvēl tikai kontroles funkcija, produkti jāizvēlas ar prātu,» skaidro Līga.
«Svara vērotāju» laikos viņa mājās allaž turējusi šokolādes konfektes un, kad ļoti, ļoti sakārojies kas salds, zinājusi, cik tās drīkst notiesāt, lai remdētu kāri, un ko vēl dienā var apēst, lai nepārsniegtu vēlamo punktu skaitu. Nu jau krietnu laiku Līgai mājās konfekšu trauks stāv tukšs, jo viņa iemācījās, ka bez tām ir arī citas gardas lietas. Tagad par to, ko Līga ēd, vairs nav tik ļoti jādomā, jo sistēma kļuvusi par dzīves normu. Pirmajā nedēļā no svara «izkusa» pirmie trīs kilogrami, kas bija labs iegansts, lai turpinātu iesākto, turklāt tas sāka izvērsties arvien interesantāk. Tagad ēst gatavošana viņai kļuvusi par baudu.
Mainās cilvēks un viņa sajūtas
Jau pēc dažiem mēnešiem no sākuma svara kā nebijuši pazuda 15 kilogrami. Bet Līga saprata, ka vēl īsti labi nejūtas, un drīz vien atkāpās arī pārējie septiņi liekie kilogrami, ļaujot saimniecei sasniegt savu ideālo svaru – 65 kilogramus. Pārvērtības sāka pamanīt arī kolēģi. Īpaši aizdomīgi likās, ka jubilejās Līga vienmēr pamanījās pie galda apsēsties vietā, kur pretī būtu augļi vai limonāde. Bija vien jāatklāj patiesība, jo vairs jau nebija, no kā kaunēties.
«Lai cik interesanti arī būtu, atbrīvojoties no liekās «nastas», mainījusies ne tikai mana pašsajūta, bet arī domāšana, attieksme pret sevi un apkārtējiem. Mainot sevi, veidojam harmoniju ar sevi un par to kā balvu saņemam laipnību un harmoniju ar citiem. Ieguvēji ir visi, un arī darbi sokas,» smej Līga.
Nu jau pusgadu viņas svars nav mainījies, un 20. septembrī, kad Latvijas Televīzijā tiks rādīts «Svara vērotāju» fināls, Līgas avantūrai svara samazināšanā apritēs gads.
«Nu man liekas, ka spēju apstādināt laiku, un sāku justies kā pirms daudziem gadiem, jo liekais svars cilvēku padara vecāku, tāpēc izrādās, ka patiesībā esmu nometusi gadus,» spriež Līga.
Visvairāk cietusi garderobe
Šķiet, visvairāk līdz ar Līgas jaunās dzīves uzsākšanu cietusi viņas garderobe. Tā bijusi jānomaina pilnībā – no lielajām ziemas virsdrēbēm līdz veļai.
«Pagājušā gada septembrī nopirku ļoti skaistu kostīmu, bet jau pēc mēneša to vajadzēja atdot ar visām cenu zīmēm. Ja arī kaut ko var paņemt no vecajām drēbēm, tad negribas stila pēc, jo šodien ne par ko nevēlos vairs vilkt platas bikses, kreklveida blūzes un garus džemperus,» teic Līga.
Viņa atzīst, ka nav vairs tas vecums, lai tiektos uzvilkt izteiktus mini svārciņus vai uzspīlētus topiņus. Redzot Līgas pārvērtības, paziņas un kolēģi ar interesi iztaujājuši par to, kā un cik drīkst ēst, taču saņemties uz šo soli dūša ir tikai retajam.
«Līdz tam jānonāk cilvēkam pašam. Tagad, redzot kādu «apalīti», tā vien gribas pieiet klāt un teikt: mīļais cilvēk, ko tu dari ar savu veselību! Nu sāc taču rūpēties par sevi, tas nemaz nav tik grūti, bet cik gandarīts pēc tam jutīsies! Esmu gatava viņiem visu izskaidrot, bet pie rokas jau neviens nevedīs,» stāsta Līga.
Sākot novājēšanas tūri, cilvēkam jābūt gatavam uz ilgstošu procesu. Paies laiks, un vislielākais prieks būs nevis par nomesto svaru, bet gan par jauno attieksmi un domāšanu.
Līgas dzīve mainījās. Tā kļuva skaistāka. Augstskolas pasniedzēja Līga Ramute šodien jūtas kā skolu pabeigusi. Viņas kontroldarbi bija dažādas svinības un dzimšanas dienas, kurās bija jāspēj sevi savaldīt, kontrolēt un sev parādīt, ka viņa to spēj. Par ieskaiti var saukt katru mirkli, kad svars kaut nedaudz, taču krita uz leju, bet eksāmenu viņa vēl kārto, un tā rezultāts būs redzams pēc gadiem. Labi tas būs nokārtots, ja svars Līgu nepievils.
***
Vizītkarte
Līga Ramute
Vecums: 33 gadi
Ģimenes stāvoklis: precējusies, ģimenē aug dēls Artūrs
Amats: docente, strādā LLU
Gardākais ēdiens: kartupeļi ar sēņu mērci
Negaršo skābeņu zupa
Hobijs: visu veidu rokdarbi
Dzīves moto: Dzīvē var izdarīt visu, tikai bikses pār galvu pārvilkt nevar.
