Vasara ir ne tikai atvaļinājumu un garo ceļojumu laiks, tajā vairāk nekā citos gadalaikos cilvēki izmanto iespēju doties arī īsos izbraukumos nedēļas nogalēs. Šādam nelielam braucienam piemēroti galamērķi tepat Latvijā vai kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Piemēram, Jelgavas sadraudzības pilsēta – Pērnava.
Interesanti, ka sadarbības līgums ticis parakstīts vēl 1957. gadā, izveidojot trīs Baltijas valstu pilsētu (Pērnavas, Jelgavas un Šauļu) ciešu sadraudzību. Kā jau tas ierasts šādos gadījumos, sadarbību visplašāk paredzot izglītības un kultūras jomās.Tūrisma informācijas bukletos un interneta vietnēs Pērnava aprakstīta kā skaista vēsturiska kūrortpilsēta ar nelielu ostu Igaunijas dienvidrietumos pie jūras. Tiek uzsvērtas tās baltās smilšu pludmales, sekls ūdens, bagātīga kultūras dzīve un milzums kafejnīcu un restorānu. Nekas no tā nav melots.
Vasarās visi tiekas Pērnavā
Kopš 1996. gada Pērnava ir atzīta par Igaunijas vasaras galvaspilsētu. Šī goda nodošanai katru gadu pat tiekot rīkoti īpaši pasākumi, kad Pērnavas mērs no Tallinas pārstāvjiem pieņem savai pilsētai nodoto titulu. Pie igauņiem mēdz uzsvērt, ka vasarās savus sen nesastaptos draugus noteikti varēs satikt Pērnavā. Un nav jau arī nekāds brīnums – šķiet vasarās nav dienu, kad šajā pilsētā nenotiktu kādi pasākumi, koncerti un sacensības. Mūsu izbrauciens uz Pērnavu ir īpašs ar to, ka uzņem mūs vietējie, līdz ar to, protams, ir iespēja uzzināt dažādas nianses, ko tūrisma ceļvežos nepublicē. Naktsmītnei gan, lai nemocītu mūsu draugu ģimeni ar trīs bērniem, kas mitinās dzīvoklī, esam noīrējuši numuriņu viesu namā aptuveni divdesmit kilometru no Pērnavas Rakveres virzienā. Dodoties vasarā uz Pērnavu, noteikti jārēķinās, ka naktsmītnes atrast nebūs vienkārši – viesnīcas un viesu nami ir pārpildīti. Vēl jo vairāk, ja naktsmītne tiek meklēta pēdējā brīdī (kā tas notika mūsu gadījumā).
Pērnava ir slavena ar savām pludmalēm un jau 1890. gadā tika iekļauta Krievijas impērijas kūrortu sarakstā. Plašas baltu smilšu pludmales, sekls ūdens jūrā un «vissiltākā saule Igaunijā» piesaista gan pašus Igaunijas iedzīvotājus, gan ārzemju viesus. Skaistā pludmales promenāde ir kā radīta pastaigām. Daudzie rotaļu laukumi, strūklakas un spēļu zonas piemērotas ģimenēm ar bērniem.
Interesants akcents Pērnavas galvenajā pludmalē ir koka zilonis seklajā jūras daļā. Pa tā snuķi, kas izveidots kā slidkalniņš, var šļūkt ūdenī.
Izrādās, divi šādi ziloņi Pērnavā bijuši uzstādīti pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, bet senā tradīcija atjaunota 2013. gadā, atzīmējot kūrorta 175. gadadienu.
Centrālajā pludmalē atpūšoties, protams jārēķinās ar lielākām cilvēku masām nekā nomalēs. Toties pludmale aprīkota ar ģērbtuvēm, tualetēm, kafejnīcām. Šeit notiek dažādi pasākumi un sacensības. Cilvēki izbauda vasaru, sauļojoties, peldot un vērojot citus atpūtniekus – kas zina, var piepildīties visiem zināmais, un satiksies seni paziņas.
Pērnavas novada krasta līnija stiepjas gandrīz 250 km garumā. To galvenokārt klāj baltas smiltis, ierīkotas daudzas privātas, noslēgtas pludmales, pastaigu cienītājus gaida meži un jauki piekrastes ciematiņi.
Ģimenēm ar bērniem interesanta vieta, kur atpūsties, ārpus pilsētas centra varētu būt Valgerannas piedzīvojumu parks (kaut kas līdzīgs Latvijā populārajam «Mežakaķim»). Lai izietu piecas dažādu līmeņu trases, gan ir jārēķinās ar divām līdz trīs stundām, īpaši brīvdienās, kad to apmeklē vairāk cilvēku. Turpat blakus parkam ir jūra (tāpat kā centrālajā Pērnavas pludmalē, arī šajā ir gan ģērbtuves, gan tualetes), un aktīvo atpūtu var papildināt ar sauļošanos vai peldi. Turpat atrodas arī neliels rotaļu laukumiņš mazākiem bērniem.
Festivāli, gadatirgi un sacensības
Šķiet, Pērnavā aktivitāšu nekad nevar būt par daudz – te notiek neskaitāmi festivāli, gadatirgi un koncerti un arī dažādas sporta sacensības. Pati pilsēta ir dibināta 1251. gadā un viduslaikos kļuva par vienu no bagātākajām un rosīgākajām Hanzas pilsētām. Mūsdienās viduslaiku tradīcijas atdzīvojas ikgadējos Hanzas festivālos. Tajos var apbrīnot krāšņus tērpus, piedalīties bruņinieku turnīros, apgūt seno amatnieku prasmes un nobaudīt tradicionālo senlaiku mielastu – uz iesma ceptu vepra un jēra gaļu.
Jūlijā pilsētā norisinās Pērnavas starptautiskais dokumentālo un antropoloģijas filmu festivāls, par kura repertuāru mūsu ceļojuma laikā liecināja daudzās afišas pilsētas ielās. Programmā atrodam arī latviešu autoru uzņemtu darbu. Tiesa gan, festivāls sākas jau pēc mūsu aizbraukšanas no pilsētas.
Savukārt augusta sākumā pilsētā notiks Ģildes dienas. Ģildes dienas tiek rīkotas ar mērķi apliecināt rokdarbu tradīciju dzīvotspēju. Uz Pērnavas vecpilsētas centrālās ielas tiek tirgoti īsti un autentiski rokdarbi, bet vietējo un starptautisko ģilžu meistari iepazīstina ar savām prasmēm un darbu. Steinera pagalmā notiek Lauku tirgus, kur savu produkciju piedāvā lauksaimnieki un mazie ražotāji. Par jauku noskaņu rūpējas ielu muzikanti. Tiek rīkotas dažādas darbnīcas gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Pērnavā popularitāti iemantojušas arī igauņu slavenākā airētāja Jiri Jānsona, pasaules un olimpisko spēļu medaļnieka, sacensības. Airēšanas leģendas Jiri Jānsona vārdā nosauktais Divu tiltu skrējiens ir viens no populārākajiem Pērnavas tautas sporta pasākumiem. Kopš 2001. gada septembra sākumā Pērnavā pulcējas sporta draugi, lai soļojot vai skrienot kopīgi veiktu gar Pērnavas upes krastu vedošo, Jānsona vārdā nosaukto aptuveni 9000 metru garo distanci.
Šis ir ģimenes pasākums, un tā programmā ir gan skrējiens, soļošana un nūjošana, gan arī bērnu skrējieni, ūdens sporta sacensības, suņu sacensības un Pērnavas tautas sporta tirdziņš.
Par viņa atbalstīto aktīva dzīvesveida popularizēšanu liecina arī plakāti jaunizveidotajā Pērnavas promenādē gar upes krastu. Sportiska dzīvesveida piekritēju acīmredzot Pērnavā netrūkst – notiek gan dažādas ūdenssporta, gan skriešanas un riteņbraukšanas sacensības. Patīkami, ka faktiski visu pilsētu var izbraukāt pa kvalitatīviem velosipēdistu celiņiem. Arī autobraucēji, šķiet, Pērnavā ir pieņēmuši daudzo velosipēdistu klātbūtni un vienmēr dod ceļu riteņbraucējiem.
Tūristus gaidīs arī Lote
Pavisam drīz tūristu skaitu Pērnavā pavisam noteikti papildinās iespēja apmeklēt Lotes zemi, kas nākamās nedēļas beigās pirmo reizi taps atvērta apmeklētājiem.
Jaunais atrakciju parks aizņem 20 hektāru platību un atrodas jūras krastā – pusceļā uz Tallinu – septiņu kilometru attālumā no Pērnavas. Projekta tāme sasniedz deviņus miljonus eiro, no kuriem daļa naudas nākusi no Eiropas Savienības, bet daļa – projekta partneru, privāto investoru un Lotes tēla radītāju privātajiem līdzekļiem.
Lotes zemē īstenots tas, kas redzams animācijas filmā «Lote no Izgudrotāju ciema». Visi filmā redzamie izgudrojumi ir reāli īstenoti dzīvē, un bērni varēs tos lietot un izmēģināt. Lotes zemē ir uzceltas 11 māju ciema iedzīvotājiem, kur dzīvo gan zaķu ģimene, gan lapsa, gan kurmīši. Lotes zemē darbojas vairāk nekā 100 dažādu atrakciju.
Dienas biļete ieejai parkā maksās 15 eiro bērnam (no trīs gadu vecuma), 18 eiro pieaugušajam. Ģimenēm ar trim un vairāk bērniem – bērnu biļetei būs atlaides. Nopērkot ieejas biļeti, bērnu rīcībā būs viss parks. Ne par kādām atsevišķām atrakcijām vairs nebūs jāmaksā.
Atpakaļ uz mājām – pa veco ceļu
Protams, vienā īsā izbraucienā visas Pērnavas sniegtās atpūtas iespējas izbaudīt nav iespējams. Šajā pilsētā vasaras sezonā par jauku atpūtu var kļūt arī vienkārša kafejnīcu un restorānu apmeklēšana, jo to pilsētā ir neskaitāmi daudz. Grezni restorāni, vienkāršas ēstuves, tematiski nacionālie krogi un picērijas slēpjas teju vai katrā namā un pagalmā. Pilsētas viesi izbauda vasaru pie galdiņiem sarunājoties un baudot glāzi auksta alus vai vīna.
Kad brīvdienās izbaudīta vasaras garša Pērnavā, mājup brauciena dažādošanai var izvēlēties veco ceļu. Tas ir kluss, ar nelielu satiksmi un ļauj iepazīt Igaunijas mazo ciematiņu šarmu. Ja laiks atļauj, var piestāt Kabli pludmalē.
Pērnavas apriņķa dienvidu daļas Rīgas līča piekrastē atrodas vasarnieku iecienītā Kabli smilšu pludmale. Papildus pludmales atpūtai dažu metru attālumā no tās atrodas Kabli putnu stacija, Kabli dabas mācību taka un Kabli dabas centrs – informācijas punkts. Kabli putnu stacijā rudeņos tiek uzstādīts milzīgs, 17 m augsts murdveida slazds, ar kura palīdzību jau gandrīz 40 gadu tiek gredzenoti putni un veikti gājputnu kustības pētījumi.
Putnu stacijā var iepazīties ar gājputnu ceļiem, ornitoloģiju un vērtīgo vietējo krastmalas reljefu. No putnu stacijas līdz Kabli dabas centram ved 1,8 km gara izglītojoša mācību taka, kuras malās izvietotas informācijas plāksnes, putnu būrīšu pasaule un vairāki torņi putnu un apkārtnes vērošanai. ◆
