Dzīves gudrus vecākās paaudzes dažādu tautību cilvēkus Jelgavā vēlas satikt un intervēt Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki, kas, apvienojušies vēstures pētnieku asociācijā «Dzīvesstāsts», augustā un septembrī strādājot mūsu pilsētā, vēlas papildināt savu kolekciju ar ne mazāk kā trīsdesmit liecībām.
Vakar pirmajā darba dienā Jelgavā pētnieki interesējās, kā pie mums dzīvo čigāni. Asociācijas vadītāja Māra Zirnīte stāsta, ka turpmākās dienas tiks veltītas arī krievu, ukraiņu un latviešu dzīves pieredzei, pievēršot uzmanību gan bērnības atmiņām, gan notikumiem un atgadījumiem, kas virknējas dzīves gaitā. Pētniece uzsver, ka intervijās netiks akcentēti kādi atsevišķi jautājumi vai dzīves jomas. Pētnieki centīsies uzmanīgi ieklausīties sarunu biedra izvēlēs un nozīmēs, kādas stāstītājs pats piešķir savas dzīves epizodēm. «Jo vecāks stāstītājs ar labu atmiņu, jo iespējams iegūt plašāku dzīves panorāmu, tāpēc vispirms uzmanība tiks pievērsta ilggadniekiem. Tomēr paredzēts intervēt sievietes un vīriešus no dažādām paaudzēm,» saka M.Zirnīte.
Meklēs to, kas pašiem šķiet vērtīgs
Pētnieki cer iegūt daudzveidīgu dzīves skatījumu no cilvēkiem, kuru dzīve šobrīd saistīta ar Jelgavu, un izprast, kas katrā atmiņu stāstā izskan kā galvenās dzīves vērtības.
Runājot par intervējamo cilvēku izvēli, M.Zirnīte min, ka tādi var atrasties gan kaimiņiem, darbabiedriem, gan kādā interešu grupā, korporācijā. Dažkārt interesanti, asprātīgi dzīvesstāstu stāstītāji atrodami starp slimnīcu pacientiem, veco ļaužu pansionātu iemītniekiem. Savukārt nereti ir labi starpnieki, kas institūta pētniekiem palīdzējuši atrast stāstu glabātājus, bijuši pastnieki, medicīnas vai sociālie darbinieki.
Pašlaik pētnieku uzmanības lokā ir Latvijā dzīvojošo tautu dažādība – līdzības un atšķirības, kas izpaužas kā etniskās un individuālās kultūras iezīmes.
Kopš cilvēki nebaidās runāt
Mutvārdu vēstures pētījums Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā turpinās vairāk nekā divdesmit gadu. Kopš cilvēki uzdrošinājās atklāti par sevi stāstīt. Tagad uzkrāti vairāk nekā četri tūkstoši dzīvesstāstu. Tie dokumentēti skaņu ierakstos – tā, lai dzirdams ne tikai stāsta saturs, bet arī intonācijas, balss, individuālais runasveids. Ilgums no pusotras līdz divām trim stundām ļauj iegūt dziļāku ieskatu gan cilvēku dzīvēs, pārdzīvojumos, uzskatos, gan savdabībā un kultūras tradīcijā, kam seko stāsts savā sniegumā. Stāstīts ne tikai latviešu, bet arī krievu, angļu, ukraiņu valodā.
Pētījuma rezultātā top kopējs Latvijas vēstures stāsts, kurā iekļausies dažādu etnisko kultūru piederīgo cilvēku pieredzes. Tā mērķis ir stiprināt jaunās paaudzes izpratni par piederību savai kultūrai un tradīcijām, lai atklātu ģimenes, dzimtas, etniskās kultūras saiknes, ar kurām katrs var identificēt arī pats sevi.
Lūdz talciniekus
Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» līdztekus intervijām rīko mācību kursu, kā uzklausīt un dokumentēt vecākās paaudzes pieredzi. Katrs ieskaņots vai uzrakstīts atmiņu stāsts māca vēstures un dzīves izpratni daudz pilnīgāk nekā vispārīgas frāzes un teorijas. Būtu vērtīgi, ja atmiņu apkopošanā iesaistītos dažādu etnisko kultūru, arī reliģisko apvienību vai interešu grupu pārstāvji. Tas var lieti noderēt katras biedrības, korporācijas, grupas iekšējai dzīvei. Jo labāk iepazīti dalībnieku dzīves stāsti, jo ciešākas savstarpējās izpratnes saites tos vienos. Tiklab dziļāka savstarpēja izpratne nepieciešama Latvijas sabiedrībai kopumā.
M.Zirnīte uzsver, ka tieši no jelgavnieku atsaucības lielā mērā būs atkarīgs, cik dziļš un pamatīgs pašraksturojums dzīvesstāstos atklāsies. Pētnieki būs pateicīgi par jebkuru ierosinājumu dzīvesstāstu sekmīgai dokumentācijai un aicina ikvienu kļūt par pētījuma brīvprātīgo talcinieku.
Ieteikumus lūgums adresēt Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijai «Dzīvesstāsts», [email protected], tālrunis 28609355 vai 67034522.
Tuvāk par mutvārdu vēstures pētījumu skatīt arī www.dzivesstasts.lv. ◆
