Savu ikdienu trenere Jekaterina Legzdiņa velta dejošanai – jau pamatskolā pievērsusies citu dejotāju apmācīšanai, kas dzīves laikā izveidojies par pamatdarbu.
Jekaterina Legzdiņa ir deju skolas «Kaprīze» Jelgavas filiāles šova deju, hiphopa, ritmikas un citu moderno deju virzienu trenere, pasākumu organizētāja Jelgavā un Rīgā, Latvijas Mūsdienu deju asociācijas tiesnese, bet galvenokārt talantīga dejotāja un lieliska māmiņa septiņus gadus vecajai meitiņai Danai. Dejotāja kopš bērnībasJekaterina dejot sāka astoņu gadu vecumā – skolā reklamēja tikko atvērto deju studiju «Kaprīze». «Redzēju, kā cilvēks saplūst kopā ar mūziku, veidojot tik interesantu skatu un izjūtas, ka likās – jāpamēģina! Tā arī ielaidu dejošanu savā dzīvē un aizvien nedomāju to pamest,» stāsta 26 gadus vecā Jekaterina, kuras attiecības ar dejošanu šogad svin pilngadību – 18 gadu. Jelgavniece jau savas dejošanas karjeras sākumā guva ievērojamus panākumus – divus gadus pēc kārtas desmit un vienpadsmit gadu vecumā uzvarēja Olgas Rajeckas rīkotajā konkursā «Olgas disenīte», balvā iegūstot ceļojumu uz Somiju. Pirmos soļus ceļā uz treneres amatu Jekaterina spēra jau piecpadsmit gadu vecumā, kad, nejūtot pietiekamu izaugsmi, aizgāja no deju studijas un nokomplektēja dejošanas grupu savā skolā. Meiteņu skaits, kas vēlējās trenēties pie Jekaterinas, strauji auga, tādēļ drīz vien nācās meklēt lielākas telpas – grupa sāka īrēt zāli sporta kompleksā. «Trenējot meitenes vidusskolā, pati domāju deju soļus, meklēju mūziku – tas ir laikietilpīgs process. Bieži uzstājāmies dažādos bērnu pasākumos un piedalījāmies sacensībās. Jau tajā laikā apjautu to gandarījumu, kad redzi savus dejotājus gūstam panākumus,» atmiņās kavējas jelgavniece, kuru pēc pirmajām viņas grupas sacensībām deju studijas «Kaprīze» vadītāja Sintija Upeniece aicināja atgriezties, turklāt šoreiz jau kā trenerei. «Dejot man vajag kā elpot»«Līdz ar darba pieņemšanu «Kaprīzē» sākās ļoti aktīvs posms, jo paralēli treneres darbam Jelgavā es apmeklēju deju nodarbības Rīgā, pati piedalījos sacensībās, kas vainagojās ar ievērojamiem panākumiem, piemēram, 2008. gadā bijām Latvijas hiphopa čempioni, pēc tam pārstāvējām valsti pasaules čempionātā Vācijā,» stāsta Jekaterina. Kopā ar citiem «Kaprīzes» izlases dejotājiem guvusi atzinību starptautiskās sacensībās, arī pasaules čempionātā Krievijā (astotā vieta), Austrijā, Polijā, vairākas reizes atgriezušies ar pirmajām vietām no Baltijas čempionātiem Igaunijā un Lietuvā. «Mūsu deju studija ne tikai piedalās sacensībās, bet arī uzstājas dažādos šovos, sporta, kultūras un izklaides pasākumos, kas dejošanas procesu noteikti padara interesantāku,» atklāj trenere, kuras pūrā ir arī dalība pagājušā gada «Jaunajā vilnī» kā Latvijas pārstāves Lienes Candy fona dejotājai. Viņa bijusi redzama arī televīzijas šovos «Zvaigžņu lietus», «Dejo ar zvaigzni», «Piektdiena ir klāt». «Dejošana man ir viss – katru dienu vairākas stundas pavadu zālē dejojot, attīstu sevi, lai ir, ko iemācīt citiem,» stāsta Jekaterina un neslēpj: «Smagas traumas neesmu guvusi, bet man bijušas problēmas ar muguru, ārsti pat aizlieguši dejot kādu laiku, bet nekad neesmu klausījusi – nespēju dejošanu izsvītrot no savas ikdienas, pat uz kādu laiciņu ne. To vienkārši vajag kā elpot!»Skolēni no treneres neatpaliekArī Jekaterinas audzēkņi tur līdzi savai trenerei, gūstot panākumus dažāda līmeņa sacensībās Latvijā, Igaunijā, Lietuvā. Pagājušajā gadā piedalījušies pasaules čempionātā Austrijā, uzstājušies gan sporta sacensībās, gan labdarības un izklaides pasākumos. «Pie manis dejo arī vairāki bērni un jaunieši, kas ieguvuši Latvijas čempiona titulu,» ar lepnumu stāsta Jekaterina, atzīmējot, ka bērnu panākumi ir tas, kas izvēlēto darbu dara lielisku: «Tā sajūta, kad dejotājos redzi prieku par paveikto, ir neaprakstāma. Un degsme, ar kādu viņi tver visu jauno un mācās, liek arī man censties vairāk.»Meita iet mātes pēdāsJekaterina ģimenē nav vienīgā dejotāja – mamma Jeļena jaunībā nodarbojusies ar sporta dejām, tādēļ saprot meitas kaislību uz dejošanu un priecājas par sasniegumiem, arī piecpadsmit gadu vecā māsa Lolita jau astoņus gadus trenējas un sacensībās gūst panākumus. «Mana meitiņa Dana, kurai pašlaik ir tikai septiņi gadi, arī aktīvi dejo un piedalās konkursos. Dejošanu viņa izvēlējās pati, un es par to ļoti priecājos. Kad Danai bija divarpus gadu, sacensībās Rīgā savā vecuma grupā viņa ieguva pirmo vietu. Sacensības, protams, nebija nopietnas, jo bērni tādā vecumā knapi turas kājās, bet es tik un tā sajutu lepnumu,» stāsta Jekaterina.Rīko pasākumusPapildus treneres darbam Jekaterina iecelta par vienu no Latvijas Mūsdienu deju asociācijas tiesnešiem, un tas dod iespēju tiesāt Latvijas mēroga sacensībās. Vēl viņu interesē izklaides pasākumu rīkošana Jelgavā un Rīgā. «Bieži vien tie ir priekšnesumi un šovi naktsklubos, kuros piedalās arī mani dejotāji. Šovi viņiem ir lieliska pieredze, tajos ir svarīgi izklaidēt, ieinteresēt skatītājus, bet sacensības prasa pilnīgi citu sagatavošanos – ir jāslīpē tehnika un deju soļi,» teic Jekaterina.Jelgavniece stāsta, ka patlaban gatavo dejotājus šovam, kas norisināsies aprīļa sākumā, un sacensībām, kuras notiek nepārtraukti. Jekaterina atklāj, ka tuvākajā laikā ar Jelgavas kolektīvu plānots rīkot fotosesiju un filmēt video, lai parādītu citiem, ar ko viņi pašlaik nodarbojas: «Katrā ziņā uz vietas nestāvam un attīstām sevi. Vēlamies piesaistīt arī jaunus dejot gribētājus, bet tikpat svarīgi ir darīt visu, kas pašu ikdienu un dejošanu padara aizraujošu.» Deju skola «Kaprīze» Dibināta 1994. gadā Jelgavā, drīz pēc tam atvērta arī filiāle Rīgā Jelgavas «Kaprīzē» dejo vairāki desmiti bērnu un jauniešu – jaunākajiem ir trīs, bet vecākajiem – 24 gadi Dejotāji tiek iedalīti četrās grupās atbilstoši izvēlētajam deju stilam un vecumam Jelgavā iespējams apgūt šova dejas, hiphopu, ritmiku un karsējmeiteņu dejasIemācīja nebaidītiesSigita Permina, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolniece Katja, kā mēs viņu dēvējam, ir ļoti laba trenere – dejošanā izliek sevi visu, vienmēr dejo ar emocijām un maksimālu atdevi, no viņas ļoti daudz var mācīties. Savus dejotājus viņa cenšas iesaistīt dažādos pasākumos – gan starptautiskos, gan valsts mēroga. Kad pirms četriem gadiem sāku dejot pie Jekaterinas, baidījos no skatuves, taču viņa man iemācīja bailes pārvarēt, teica, ka galvenais ir būt pārliecinātai par to, ko es daru. Ne brīdi nenožēloju, ka izvēlējos dejot tieši pie viņas.
