Jau desmito gadu reizi nedēļā Jelgavā uz mēģinājumu ierodas vairāk nekā piecdesmit senioru kora «Gaisma» dziedātāju. Darbs parasti ilgst divarpus, trīs stundas. Dažkārt nedēļas nogalēs ir arī koncerti, draudzīgo senioru koru sadziedāšanās, tomēr galvenais ir mēģinājumu darbs, gatavojoties ikgadējiem senioru koru dziesmu svētkiem, lielajiem dziesmu svētkiem un dažādiem citiem pasākumiem. Pašlaik tuvākā aktualitāte ir kora jubilejas koncerts, kas Valsts ģimnāzijas zālē notiks 12. aprīlī pulksten 13.
Uz mēģinājumu ir jābūt
«Pašsajūta nav laba. Starpbrīdī pamērīju temperatūru – par četrām strīpiņām uzkāpusi,» pēc pagājušās ceturtdienas mēģinājuma, atslēdzot pie Valsts ģimnāzijas novietoto velosipēdu, atklāj «Gaismas» tenors septiņdesmitgadnieks Jānis Skadiņš. Taču dziedātāja skatienā un balsī jūt prieku par to, ka šajā kolektīvā viņš, par spīti gadiem, var turpināt savu gaitu mūzikā. Kora prezidente Ilze Riņķe smaidot atzīst, ka «Gaismā» ir teiciens: «Kaut rāpus, bet uz mēģinājumu ir jābūt.» Dziedātāju vidējais vecums ir septiņdesmit gadu, desmit koristiem pāri astoņdesmit, vecākajam – Jānim Blīvim – pat 88. Tādos gados veselība visiem nav tik stipra kā basam Ervīnam Kaļasam, kas bez dziedāšanas korī skrien arī pusmaratonu. Turklāt jāņem vērā, ka daļa «Gaismas» dalībnieku brauc no tālākām vietām – Tērvetes, Valgundes, Svētes, Līvbērzes, Zaļeniekiem un pat Rubas. Tomēr mēģinājumu apmeklējumu procents, pēc prezidentes teiktā, nav zemāks kā jauniešu koriem.
Dziedāšana – tas visam mūžam
Diriģente Zita Kurševa atceras, kā pirms gadiem desmit visā Latvijā novecojušie skolotāju kori juka. Arī Jelgavas rajona «Gaisma», kuru viņa vadīja, bija sadilis līdz 17 dziedātājiem. Ar tiem dziesmu svētku repertuāru vairs nevarēja pacelt. Nācies pielikt punktu. «Palikušie dziedātāji bija sašutuši: Kā? Mēs vairs nedziedāsim!?» stāsta diriģente. Tad Jelgavas novada Kultūras daļas vadītājai Dzintrai Zimaišai radās doma, ka agrāko skolotāju kori varētu pārveidot par senioru kori, kam lielo dziesmu svētku repertuārā ir zemākas prasības un kas var iekļauties Latvijas senioru koru kustībā. Tā daudziem ir mazāk pazīstama, taču Latvijā aizsākās jau sešdesmitajos gados. Diriģente Gunta Paškovska, kas «Gaismā» strādā trīs gadus, papildina: «Lielākā daļa dziedātāju visu mūžu ir dziedājuši koros. Ja viņam iemācīts, ka dziedot mute plaši jātaisa vaļā, tad viņš arī to dara. Tās iemaņas jau nepazūd.» «Gaismas» prezidente I.Riņķe stāsta, ka ne viens vien vērtētājs atzinis – ja kori neredzētu uz skatuves, nevarētu noteikt, cik veci ir dziedātāji. «Ir jau kādreiz mēģinājumos tā, ka kādam balss ietrīcas, bet diriģentes māk kori ielikt grožos, un rezultāts ir labs,» teic I.Riņķe. Pati viņa 30 gadu dziedājusi un arī prezidējusi Rīgā korī «Daiļrade», ko 1979. gadā izveidoja ražošanas apvienībā «Daiļrade». «Gaismā» viņa ieradās, kad pensijas gados atgriezusies dzimtajā pilsētā un pat nospriedusi, ka vairāk nedziedās. Taču, izlasījusi «Zemgales Ziņās» «Gaismas» aicinājumu pieteikties jauniem dziedātājiem, atnākusi un pēc «foršas uzņemšanas» palikusi.
LLU profesore Silvija Štrausa, kas piedalījusies visos lielajos dziesmu svētkos kopš to simtgades 1973. gadā, stāsta, ka arī viņai, 2004. gadā aizejot no kora «Zemgale», licies, ka vairāk nedziedās. Taču piecus gadus vēlāk viņa atnākusi uz «Gaismu» un sapratusi – dziedāšana arī jau cienījamākā vecumā spēj piepildīt cilvēku, attīrīt tā iekšējo pasauli. «Zemgalē» ir jaunāki cilvēki un cits prasību līmenis. Taču arī «Gaismā» visi kopā cenšas darīt labāko, ko no sevis var dabūt,» saka S.Štrausa. Viņa piebilst, ka «Gaisma» un vispār senioru kori diezgan daudz dzied slavas dziesmas Radītājam. Profesorei svarīgāks par koncertiem ir mēģinājumu darbs, kad var tā īsti izdziedāties.
Ar kori tu paliec sabiedrībā
«Gaismā» dzied 15 vīru, kas, kā smejas prezidente I.Riņķe, «nav ne pirkti, ne pārdoti». Viņas vārdos jūt ironiju par to, ka ne reizi vien kori uz atbildīgām skatēm vīru balsis aizņemas cits no cita. Pensionētais žurnālists un «Gaismas» hronists Vitolds Beķeris stāsta, ka dziedāt mīlējis visu mūžu, taču, jaunībā strādājot par melioratoru, bet vēlāk par žurnālistu ziņu aģentūrā LETA un kādu laiku arī Jelgavas laikrakstā «Darba Uzvara», nekad nav īsti zinājis, cikos būs no darba mājās, tādēļ arī dziedāšana korī izpalikusi. «Esmu audzis kuplā ģimenē. «Div’ pļaviņas es no pļāvu» vai «Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme» mums pie galda skan vai ik katrā radu tikšanās reizē. Dziedāšana ir pirmajā vietā, ēdiens un dzēriens tālu pēc tam,» V.Beķeris raksturo dzimtas tradīcijas.
81 gadu vecais matemātiķis bass Aivars Baumanis ir viens no 17 «Gaismas» dziedātājiem, kuri tās sastāvā ir jau no skolotāju kora laikiem. Par savu motivāciju dziedāt šajā korī viņš saka tā: «Kamēr strādāju, tikmēr visu laiku biju sabiedrībā. Tagad, kad esmu pensijā, cik varu, jaunajiem palīdzu dārzā, krustvārdu mīklas parisinu, kādu žurnālu palasu. Bet cik tad mājās iespējams nosēdēt! Prieks, ka vismaz reizi nedēļā varu aiziet uz mēģinājumu. Tad vēl izbraukumi uz Jaunsvirlauku, Ogri un citām skaistām vietām,» stāsta dziedātājs. Viņš pukojas par lielo dziesmu svētku gājienu organizāciju, kad vienā otrā gadījumā senioru koriem nācies «rikšot», lai panāktu priekšā ejošo kolektīvu. «Kāda tur vairs svētku sajūta, ja nav laika pat uzmest aci tiem, kas tev māj sveicienus,» saka korists. Atceroties astoņdesmitos gadus, kad, būdams LLU pasniedzējs, sācis piedalīties mākslinieciskajā pašdarbībā, viņam ir prātā gadījums, kad studentu auditorijā Tehniskajā fakultātē lekcijas laikā apmēram pusotra kvadrātmetra platībā no griestiem nokrita apmetums. Korī cienītais humora mīlētājs pieļauj, ka to varēja izraisīt viņa balss radītā skaņas rezonanse. Ikdienā vairākas stundas runājot ar apmēram simt studentu auditoriju, balss saites tika trenētas pamatīgi.
«Gaismieši» atzīst, ka daudzas maijā noliktajiem Jelgavas 750 gadu jubilejas svētkiem izvēlētās kopkora dziesmas ir ļoti grūtas. Tāpēc, apzinoties savas seniora spējas, A.Baumanis neiešot velti muti plātīt tajos skaņdarbos, kuri viņa vecumam nav piemēroti. Toties «Gaismas» jubilejas koncerts pēc pašu dziedātāju aptaujas sastādīts ar skaistākajām un mīļākajām dziesmām. Sākumā plānots, ka koncertā izskanēs desmit dziesmas, taču, kā diriģente Z.Kurševa saka, galu galā sapratuši, ka nesanāk mazāk par 13. Koncertā izskanēs arī jau desmit gadu kora repertuārā iekļautā Hansa Nīberga «Ave Maria», ar ko kolektīvs sāka uzstāšanos savā zelta stundā pērnvasar Rīgas Stradiņa universitātes aulā Pasaules koru olimpiādes skatē. ◆
Senioru koris «Gaisma»
Izveidots 2005. gada februārī uz 1967. gadā dibinātā Jelgavas rajona skolotāju kora «Gaisma» pamata
Desmit gados izaudzis no 17 līdz 58 dziedātājiem
Diriģentes Zita Kurševa un Gunta Paškovska
Augstākais sasniegums
zelta diploms 2014. gada Pasaules koru olimpiādē Rīgā
