Ja vien kāds Jelgavas Domes darbinieks pāršķirsta vietējo presi, jau 1. jūlija «Ziņās» pašvaldība būtu pamanījusi – karstajā laikā pilsētnieki veldzi iecienījuši gūt Lielupes krastā, kur topošo pludmali gatavu sola vien rudenī. Atpūtniekiem netraucē nedz smagās tehnikas rosība, nedz traktoru radītais troksnis. Varbūt par mata tiesu no daudz pamatīgāka trokšņa nepabeigtajā pludmalē esam izbēguši pirmdien, kad jau tehnikas pāršķūrētā krasta zemē tika atrasti kara laika mīnmetēju lādiņi. «Ā, jā, mēs zinām,» otrdien pēcpusdienā šīs ziņas apstiprināja Domes preses dienestā. Pēc balss šķita, ka mūsu pilsētā mīnas atrod katru dienu un tas ir kaut kas tikpat ikdienišķs kā jelgavnieku mīluļu renkuļi parku zālienā. Šajā stāstā gaužām satraucošas šķiet vismaz divas lietas. Pirmkārt, Jelgava ir viena no karā visvairāk cietušajām pilsētām, un nesprāgušas munīcijas te ir atliku likām, par ko liecina rakšanas darbos ik palaikam uzietie kara laika «sveicieni». Taču pašvaldība pat nedomā, ka pirms jebkādu būvdarbu veikšanas vajadzētu pārbaudīt, vai vecajās drupās nav ierakti nesprāguši lādiņi. Esot pārāk dārgi. Vēl jo skaļāk gribas kliegt par atradumu pludmalē – pašvaldība zina, ka šajā vietā bijusi frontes līnija, bet veldzes meklētājus pakļauj briesmām. Turklāt upes krastā bērni līdz šim būvējuši smilšu pilis un rakuši alas, pat nenojaušot par iespējamām briesmām. Brīdinājumi parādījušies tikai tagad.Otrkārt, par bīstamo pirmdienas atradumu pašvaldība tā arī neko nav ziņojusi. Klusums gan Domes interneta lappusē, gan tās uzturētā rupora portālā. Apsveicami, ka savā mājaslapā par to nekavējoties informēja «Pilsētsaimniecība», bet ne jau tās pienākums ir pašvaldības vietā komunicēt ar jelgavniekiem. Vai būtu par daudz prasīt, lai plašais preses dienests šādā reizē operatīvi sagatavotu paziņojumu sabiedrībai, nevis klusi «sēdētu ierakumos»?
