Palaikam vietējo avīžu slejās varam lasīt «01» informāciju, ko sagatavojis Jānis Čevers.
Palaikam vietējo avīžu slejās varam lasīt «01» informāciju, ko sagatavojis Jānis Čevers. Viņš ir pazīstams ne vien kā labs rakstītājs, bet arī kā stingrs priekšnieks Jelgavas ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Jānis Čevers savu karjeru aizsācis, būdams parasts ierindas ugunsdzēsējs Daugavpilī. Pēc tam jau prāts nesies uz kaut ko nopietnāku, un Čevera kungs iestājies Ļeņingradas ugunsdzēsības virsnieku skolā, ko beidzis ar izcilību. Arī ar to vēl bija par maz – vajadzēja spēkus izbaudīt arī Ugunsdzēsības tehnikas un ugunsdrošības inženieru augstskolā Maskavā. Kad tā godam tikusi pabeigta, varējis sākt strādāt Jelgavā.
«Ugunsdzēsības pasaulē neiekļuvu aiz aicinājuma, bet gan apstākļu spiests. Sāku strādāt kā ierindas ugunsdzēsējs. Būdams šajā amatā, piedzīvoju savu pirmo kritienu. Kādā ugunsgrēkā gāju piedūmotā telpā, kur nebija iespējams kaut ko redzēt, un pēkšņi – kritiens lielā izdegušā caurumā. Labi, ka rokā turēju stingri sažņaugtu šļūteni, tajā ieķēries karājos, kolēģi mani aiz tās tūlīt izvilka ārā. Ja būtu nokritis lejā, diez vai dzīvs vēl šodien staigātu,» atceras J. Čevers.
Ja jauniešus interesē un arī viņi vēlētos apgūt ugunsdzēsības specialitāti, jādodas uz Rīgu – uz ugunsdzēsības tehnisko skolu, pagaidām vienīgo Baltijā. Ir cilvēki, kas brīvprātīgi vēlas strādāt ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Tad pretendents tiek pieņemts uz pārbaudes laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. Pēc tam jādodas uz tehnisko skolu kārtot ieskaites pārbaudījumus fiziskajā sagatavotībā un psiholoģijā. Ja tie sekmīgi nokārtoti, tiek piešķirta pakāpe. Sākumā – ierindas ugunsdzēsējs, bet uzdienēt var līdz ģenerālim.
Ugunsdzēsējiem maksā nevis par padarīto darbu, bet pat pastāvīgu gatavību tam. Jelgavas ugunsdzēsības un glābšanas dienestā strādā apmēram 60 ugunsnelaimju likvidētāju četrās maiņās. Pēdējo gadu laikā kadru mainība tikpat kā nav notikusi, kolektīvs ir nostiprinājies.
J. Čevera atmiņā iespiedusies ugunsnelaime Rīgas Filharmonijā, kas izcēlās 70. gadu sākumā. Toreiz bojā gāja divi ugunsdzēsības darbinieki. Pēckara laikā visā Latvijā ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši aptuveni desmit ugunsdzēsības darbinieku. «Pirms gadiem, kad Lietuvas pilsētā Jonavā notika ķīmisko noliktavu eksplozija, arī mūsu ugunsdzēsēji steidzās palīgā un modernu elpošanas aparātu trūkuma dēļ vairāki cilvēki guva nopietnas elpošanas ceļu apdeguma traumas,» stāsta Jānis Čevers. Viņš uzskata, ka nākotnē ugunsdzēsēju profesionalitātei varētu būt liela nozīme.
