Ar salā cietušiem ziediem Latvijā atnāca 8. maijs. Tā ir diena, kad 1945. gadā pulksten 14 Kurzemes cietokšņa aizstāvji neuzvarēti nolika ieročus.
Ar salā cietušiem ziediem Latvijā atnāca 8. maijs. Tā ir diena, kad 1945. gadā pulksten 14 Kurzemes cietokšņa aizstāvji neuzvarēti nolika ieročus. Par senu tradīciju, sākot ar 1989. gadu, kļuvusi bijušo latviešu leģionāru, 15. un 19. divīziju cīnītāju, tikšanās Kurzemes lielkauju un kritušo varoņu atdusas vietās 8. maijā un 23. decembrī. Arī šā gada 8. maijā Nacionālo Daugavas Vanagu (NDV) Jelgavas nodaļas organizētam braucienam uz atceres sarīkojumiem Džūkstes un Lestenes Brāļu kapos devās bijušie leģionāri, nacionālie partizāni, vanadzes, jaunie vanadzēni, Latvijas aizstāvju radi un draugi.
Džūkstē atbraucējus no visas Latvijas uzrunāja Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un Kurzemes Brāļu kapu fonda priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis. Pēc kopīgi nodziedātā «Svēts mantojums» un klusuma brīža ziedi sagūla uz 1991. gada 5. decembrī saspridzinātajiem leģionāru, Latvijas atbrīvošanas kauju un represēto pieminekļiem, kā arī uz Otrā pasaules karā kritušo vācu un latviešu apbedījumiem Džūkstes kapos.
Lestenē baznīcas zvans sašautajā tornī aicināja pulcēties pie Lielā krusta. Pēc Skrundas veco karavīru nodziedātās dziesmas svētbrīdi un aizlūgumu par kritušo dvēselēm noturēja Slokas Ev. luteriskās draudzes mācītājs J.Saulīte. Klātesošos sveica Lestenes pagasta Valdes priekšsēdētāja Dzintra Mihailova un skolēni. Runāja N.Romanovskis, Daugavas Vanagu pārstāvis no Vācijas, Oskars Baltuputns, Saeimas deputāti Juris Dobelis («Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK), Juris Dalbiņš (Tautas partija), NDV Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs Pēteris Strīķis, Zemessardzes 52. Jelgavas bataljona vecākais zemessargs Leons Lecis un citi. Starp daudzajiem Latvijas un karavīru organizāciju karogiem godasardzē stāvēja Ozolnieku vidusskolas jaunsargi.
Atceres brīdis bija arī Rumbās pie Kurzemes cīnītāju pieminekļa.
Bijām gandarīti par plašo tautas atsaucību. Ceram, ka turpmākajos gados mūsu tikšanās reizes 8. maijā un 23. decembrī kļūs par plašiem tautas saietiem, kas būs pretstats nostājai, ko pauda mūsu valdība, masu saziņas līdzekļi, kas 8. maijā atcerējās un godināja Otrajā pasaules karā kritušos sarkanarmiešus un vācu karavīrus, bet aizmirsa vai nevēlējās pieminēt latviešu tautas dēlus, kas atdeva savas dzīvības kaujās pret sarkano fašismu. Nesen pieminējām daudzcietušo ebreju tautu. Bet, nolikuši vainagus tās piemiņai, atkal esam aizmirsuši Latvijas iedzīvotāju tūkstošus, kurus noslepkavoja padomju karavīri zem atbrīvošanas maskas degošajā Jelgavā, uz laiku okupētās Jaunpils un Ķemeru rajonā, aizrestotos ešelonus no Latvijas 1944. gada nogalē un 1945. gadā vēl pirms 8. maija. Nevēlamies atcerēties nežēlīgos notikumus, ko izdarīja sarkanarmieši pēc Vācijas kapitulācijas Kurzemē, citās iekarotajās Austrumeiropas valstīs, padarot tās par PSRS satelītvalstīm ar komunistisko režīmu.
Interesanti salīdzināt «Neatkarīgās Rīta Avīzes» 8. un 9. maija izdevumus. Pirmajā ievietots A.Suvorova raksts par PSRS nodevību pret pasaules tautām, izraisot Otro pasaules karu. To ieteicams izlasīt visiem. Bet 9. maija slejās plaši aprakstītas greznas ceremonijas pie mūsu valsts okupantu kapiem visā Latvijā un par savas tautas dēliem – ne vārda.
Apsveicam Zemgales TV, kas iedrošinājās uzņemt un parādīt visai Latvijai latviešu leģionāru traģisko likteni. Pateicamies «Zemgales Ziņu» 9. maija izdevumam, visiem, kas nolika ziedus arī pie kritušo latviešu karavīru atdusas vietām un apkopa tās. To svētā piemiņa tautas vidū neizzudīs nekad!
