Šķiet, Latvija pamanījusies iemaldīties kādā Lasvegasas tipa spēļu ellē, kur «vienroču bandītu» vēderos tiek izspēlēts nevis dolāru žūksnis, bet gan tās tālākais liktenis.Spēļu automātu lomā iejutušies daži valdības titāni no mācītāju apvienības ar premjeru Ivaru Godmani un satiksmes ministru Aināru Šleseru priekšgalā, un tautai atliek vien minēt, kādi «laimesti» izkritīs. Pēdējās dienās tie ir ļoti līdzīgi – izpildvaras nekonsekvence un nenoteiktība, ko spilgti raksturo abu kungu visai pretrunīgie apgalvojumi saistībā ar iepriekš it kā pārliecinoši izspertajiem izteikumiem par valdošās koalīcijas paplašināšanu.Kamēr Godmanis par jaunām fizionomijām varas kabinetā dziļdomīgi klusē un spriež, ka koalīcijas paplašināšana nenotiks, Šlesers īstā raķetes manierē šauj laukā – «Saskaņas centrs» varētu būt reālākais valdības partneris. Šie pretrunīgie paziņojumi diemžēl liek domāt, ka skaļi un braši klāstītie plāni par opozicionāru aicināšanu ministru komandā ļodzīgā varas ķeblīša balstīšanai (un pie viena – savas nekompetences un pat muļķības maskēšanai) bijis vien nelāgs blefs. Kamēr premjers ilgstoši smadzeņo, kuru ministru pie lielā galda nomainīt, viņa partijas faktiskajam bosam jau taktika skaidra – papildu balsu zvejai un izlīšanai no reitingu katastrofas jāpiesaista vairāk uz austrumiem orientēts un viegli populistisks politešelons.Līdz ar to vēl aktuālāks kļūst jautājums – kā mūsu politiskā elite domā tālāk vadīt valsti un kurp vēlas to novest? Ja politisko nestabilitāti papildina šāda pūt un palaid svārstīšanās, tas iedzīvotājiem ir skaidrs signāls – Latvijas liktenis nav valstsvīru, bet dažu elpojošu spēļu automātu rokās. Bet uz šādas apziņas fona daudzmiljardu kredīts šķiet pavisam maza bēda…
