«Apmēram 12 bērnu uz mūsu pulciņu nāk katru dienu. Vēl ir arī interesenti, kas ierodas, piemēram, uz dejošanu, bet pirms vai pēc tās paspēj atskriet samīļot dzīvnieciņus,» stāsta bērnu un jauniešu centra «Junda» dabas draugu pulciņa vadītāja M.Mangusa.
«Apmēram 12 bērnu uz mūsu pulciņu nāk katru dienu. Vēl ir arī interesenti, kas ierodas, piemēram, uz dejošanu, bet pirms vai pēc tās paspēj atskriet samīļot dzīvnieciņus,» stāsta bērnu un jauniešu centra «Junda» dabas draugu pulciņa vadītāja Māra Mangusa.
Izrādās, bērnus nevajag mudināt mīļot dzīvniekus, gluži otrādi – pulciņā interesentu netrūkst. Turklāt pēc nesenās brīvlaika akcijas ierodas arvien jauni un jauni mazie jelgavnieki, kas vēlētos vairāk sava brīvā laika veltīt dzīvniekiem. Pulciņa vadītāja atzīst: «Nāk gan tie, kam pašiem mājās ir dzīvnieki, gan tie, kam vecāki neatļauj iegādāties mīluli. Kopā mācāmies, kā tos aprūpēt, ēdināt.»
Bērnu attieksme pret dzīvo radību esot pat labāka nekā daždien pieaugušajiem, ja nu vienīgi reizumis pārlieku lielas mīlestības dēļ viņi dzīvnieciņus par daudz samoka, nelaižot ārā no rokām. Pulciņa vadītāja stāsta, ka ar dzīvniekiem un bērniem vienmēr esot interesanti, gan vieni, gan otri parasti pastrādā kādu mīļu nerātnību. Piemēram, bruņurupucis, kaut kā izlavījies no savas mājas un uzlīdis uz žurku būra, bet tās šo no apakšas skrubina.
Peciņa ir trusenīte, dabas draugu pulciņam uzdāvināta. Peciņa pēc dabas ir labestīga, tāpēc visu bērnu iemīļota – tikko viens to no rokām izlaiž, otrs paņem auklēt.
Makss, Morics un Čipendeils – tuksneša jeb alu pelītes ir pulciņa vislielākie nebēdņi. Vislabprātāk viņas kaut ko grauž un demolē, tāpēc peļu mājiņā neko jaunu likt nav vēlams – viss ātri vien ir izvandīts vai sagrauzts.
Žanis ir jūras cūciņa. Kamēr «Ziņas» viesojās Dabas draugu pulciņa telpās, tas veicīgi iepazinās ar telpas iekārtojumu, jo bija izlaists ārā no būra paskraidīt. Arī Žani bērni ļoti labprāt paauklē.
Tofiks šoreiz nav iecienītais bērnu raidījuma varonis, bet gan viņa vārdā nosauktais kāmis. Ņemot vērā tā jautro dabu, vienmēr kāds ar viņu vēlas parotaļāties. «Lediņos» kāmis reiz pamanījies arī izbēgt un atrasts zāles pļaušanas reizē. Tiesa gan, neviens nav domājis, ka zālē redzamais ir kāmis, licies, ka tur mētājas vates kumšķis.
Bērni uz pulciņu ir atnesuši rotaļu autotrasi, un Tofikam lielāku prieku nevajag, kā pa to skraidīt, un, protams, arī pulciņa dalībniekiem tas sagādā milzu jautrību.
Ansītis un Grietiņa – jūras cūciņas, arī uz pulciņu no mājām atnestas un bērnu iemīļotas. Pulciņa dalībnieku «topa» trijniekā ir žurkas, jūras cūciņas, trešo vietu dala truši un kāmītis.
Lotiņa un Otto ir papagaiļi, kuriem pavisam nesen izšķīlušies mazi papagailēni. Pavisam bijuši četri putnēni, bet divi diemžēl aizgājuši bojā. Otto pēc papagailēnu izšķilšanās kļuvis ļoti pļāpīgs, laikam taču tēva lepnums liek visiem stāstīt par saviem mazuļiem. Agrāk būrītī kopā ar Lotiņu un Otto dzīvoja vēl viens papagailis, bet to laimīgā ģimene no būra padzinusi, un tagad viņam ir savi apartamenti.
