Dzintra Zimaiša, viena no Jelgavas Dzīvnieku aizsardzības biedrības dibinātājām:Šajā gadījumā suņu saimniece nav sapratusi savas tiesības un pienākumus. Vai tā ir nakts, vai diena, suņus bez pavadas ārā laist nedrīkst – tas ir būtisks pārkāpums. Tā jau ir, ka mēs, dzīvnieku draugi, mēdzam būt neapdomīgi, un rodas sadursmes ar līdzcilvēkiem, taču visiem jāsaprot, ka dzīvnieks ir arī atbildība. Mūsu rudenī nodibinātā biedrība jau rūpējas par klaiņojošiem dzīvniekiem, taču jāpievēršas arī saimniekiem, jo noteikumi jāievēro. Domāju, ka to darīsim ar pasākumiem, preses palīdzību. Vispirms jāpanāk, lai cilvēki savus dzīvniekus reģistrētu un potētu. Kad viņi nāk reģistrēt, jārunā arī par atbildību. Pašvaldības policija uzrauga, lai noteikumi tiktu ievēroti, – ar likumsargu darbu esmu saskārusies, un cilvēki man stāstījuši savu pieredzi. Arī pilsētai būtu vairāk jādomā, piemēram, par slēgtu pastaigas laukumu ierīkošanu. Notikušais nošautā suņa saimniecei būs rūgta mācība, taču noteikti jāatrod arī šāvējs un stingri jāvēršas pret viņu. Cilvēks, kurš paceļ ieroci pret suni, to var izdarīt arī pret cilvēku.
Baiba Ozola, audzina bērnus:Pirms gadiem septiņiem astoņiem mūsu ģimenei iznāca konflikts ar apakšstāva kaimiņieni, kas bija diezgan neiecietīga pret bērniem un kurai piederēja sīks plušķītis. Tajās reizēs, kad kaimiņienei likās, ka esam traucējuši viņas mieru, sieviete «audzināšanas» nolūkos atvēra sava dzīvokļa durvis un brīdī, kad gājām tām garām, mudināja suni mūs apriet. No pārdzīvojuma dēls, kuram tolaik bija divi gadi, čurāja biksēs. Municipālā policija nespēja fiksēt šo pārkāpumu, un galu galā konfliktu atrisināja psiholoģiskās palīdzības speciālisti. Vajadzētu būt stingrākiem suņu turēšanas noteikumiem, īpaši atrunājot tos gadījumus, kad suns dzīvo nevis savrupmājā, bet daudzdzīvokļu namā. Drīz kusīs sniegs un daudzviet «uzziedēs» suņu izkārnījumi. Pazīstu tikai vienu suņa saimnieci, kas sava mīluļa izkārnījumus savāc, kā tas pienāktos. Bezrūpīgie ir ārpus kontroles, bet to vajadzētu.
Ilze Pētersone, LLU veterinārmedicīnas fakultātes lektore, suņa īpašniec:Suņa saimniekam ir lielāka atbildība, nekā dažkārt to mēdz iedomāties. Par to vairāk jārunā publiskajā telpā. No otras puses, šaubos, vai cilvēks, kurš apdzīvotā vietā brīvi atlaiž no saites rotveileru vai aitu suni, varētu jelkad apjēgt, ka tādējādi viņa mīlulis kļūst citiem bīstams. Atliek sabiedrībā pieņemtu normu ievērošanu pieprasīt, piemērojot bargākus sodus. Taču tad atklāts paliek jautājums – kas šo noteikumu pārkāpējus pieķers? Policistus uz ielām redz pārāk maz. Otrkārt, ir grūtības identificēt suņus. Pirms apmēram pusotra gada bija projekts, kas paredzēja vismaz daļēji par valsts līdzekļiem visiem Latvijas suņiem ievadīt zem ādas elektroniski nolasāmus čipus un izveidot suņu reģistru. Sākoties krīzei, šī lieta apstājusies. Zemādas čips suņu saimniekiem izmaksā ap piecpadsmit latu. Pagaidām šo procedūru veic tikai tie, kuri kopā ar saviem dzīvniekiem izbrauc uz ārzemēm. No dzīvnieka veselības viedokļa labi, ja sunim ik pa laikam būtu iespēja brīvi izskrieties. Taču tad šim nolūkam vajadzētu īpaši norobežotu laukumu, kāda Jelgavā diemžēl nav.
