Lielie rēķini par apkuri burtiski žņaudz Latvijas iedzīvotāju rocību. Īpaši nepatīkami, ja liela daļa no rēķina summas jāmaksā nevis par savām ērtībām un komfortu, bet gan par apkārtējās pasaules telpas apsildīšanu. Pilnīgi visu padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes līmenis ir pilnībā neatbilstošs modernajai ekonomikai. Tādu māju Latvijā ir vairāk nekā 10 000, un tajās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Latvijas klimatiskajos apstākļos nesiltināt ēkas nozīmē to pašu, ko ziemas spelgonī staigāt plānā rudens lietusmētelī un vasaras kurpēs. Nesiltinātās mājas ziemas laikā nofotografētas infrasarkanajā starojumā ļoti izceļas iepretim siltinātajām, kuras ir tumši zilas un tikpat kā saplūst ar apkārtējo fonu. Siltinot mājas, iespējams ietaupīt vairāk nekā 50 procentu siltumenerģijas, kas pašlaik izplūst, sildot kosmisko telpu. Pēc pilnas namu renovācijas rēķinus par apkuri iespējams samazināt uz pusi.ES struktūrfondu līdzfinansējums mājokļu siltināšanai šo programmu padara iedzīvotājiem īpaši pievilcīgu, jo 50 – 60 procentu visu investīciju sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. 60 procentu atbalsts tiek paredzēts tiem daudzdzīvokļu namiem, kuros dzīvo vairāk nekā desmit procenti maznodrošināto ģimeņu. Tas nozīmē, ka tagad par puscenu var veikt pilnu vecā mājokļa renovāciju, tādējādi ievērojami paaugstinot sava īpašuma vērtību. Jau pašlaik pieejamais ERAF finansējums programmas «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» ir 40 miljoni latu. Pēc speciālistu aplēsēm, apkures rēķins un kredīta maksājums pēc renovācijas, īstenojot to ar ES fondu atbalstu, ir pat mazāks nekā rēķins par apkuri pirms renovācijas. Bez šā ietaupījuma būtisks ieguvums ir mājokļa labiekārtotības paaugstināšanās. Pašlaik smaga Latvijas problēma ir augošais bezdarbs. Būvniecības bumam beidzoties, daudzi zaudējuši darbu. Mājokļu siltināšanas programma varētu lielu daļu šo bezdarbnieku absorbēt. Ļoti svarīgi būtu mājokļu siltināšanai izmantot tieši Latvijā ražotos siltināšanas materiālus. Tas nodrošinātu, ka pilnīgi visa siltināšanai paredzēta nauda paliktu Latvijā un veicinātu ekonomisko aktivitāti. Lai gan valsts nevar tieši ietekmēt uzņēmumus un likt tiem darbu veikšanai izmantot vietējo ražotāju būvniecības materiālus, tā var atrast veidu, kā panākt to, lai siltināšanai maksimāli lietotu vietējos materiālus. Svarīgs faktors šo programmu aktualizēšanai ir ES fondu pieejamība.Līdzšinējā visai kūtrā ēku siltināšana visbiežāk bija sekas iedzīvotāju niecīgajai vēlmei investēt sava mājokļa energoefektivitātē, tādējādi palielinot īpašuma vērtību. Ja māju siltināšanai netika izmantots ES finansējums, siltināšana atmaksājās ne ātrāk kā pēc 15 gadiem vai vēl ilgāk. Pie tik ilgstošas investīciju atdeves iedzīvotāji ļoti nelabprāt piekrita ņemt kredītus mājokļa siltināšanai. Arī līdzšinējie likumi pārlieku lielas tiesības deva atsevišķiem indivīdiem, kuri atteicās piedalīties kopējā ēkas siltināšanas finansēšanā, tādējādi apgrūtinot kopīga lēmuma pieņemšanu. Jau paveikts daudz, lai cilvēkiem būtu ļoti viegli pieteikties mājokļa siltināšanai.Ikviens apsaimniekotājs var iesniegt Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrā projektu iesniegumu astotās kārtas ietvaros. Šajā kārtā pieejamais finansējums ir 7,351 miljoni latu. Izšķiroties par sava mājokļa siltināšanu, mēs vienlaikus atrisinām vairākas problēmas. Paaugstinām sava īpašuma kvalitāti un tātad arī vērtību; veicinām Latvijas tautsaimniecības aktivitāti; uzlabojam ārējās tirdzniecības bilanci un paaugstinām valsts enerģētisko neatkarību. Un tas viss par 50 – 60 procentiem ES fondu līdzfinansējuma. Klāvs Olšteins, ekonomikas ministra padomnieks, «Jaunais laiks»
