Noslēgusies paraugu vākšana un veiktas analīzes pētījumam «Joda deficīts Latvijā», kurā iesaistīti 600 skolēnu vecumā no deviņiem līdz 12 gadiem. Datu apstrāde vēl turpinās, pieteic dietoloģe un pētījuma idejas autore Lolita Neimane. Doma par iespējamo sāls jodēšanas programmu šoreiz sakrīt ar laiku, kad Veselības ministrija plāno pārmaiņas uztura politikā – produktus ar augstu sāls saturu varētu skart pat reklāmas ierobežojumi. Sāli uzturā labāk lietot mazāk un labāk jodētu, ieteic uztura speciālisti. Labāk mazāk, bet labāk.Deficītu raksturo kā mērenuBērniem iedeva paciņu uz mājām, vecākiem bija jāaizpilda anketa, viss tika «noslepenots» ar kodiem, tad atnesa analīzes, kuras savāca un aizveda uz Rīgu, procedūru īsi raksturoja Ventspils 5. vidusskolā. No šīs skolas bija iesaistīti «daži padsmiti» bērnu, kuru dalībai pētījumā vecāki deva piekrišanu. Diētas un uztura speciālistu asociācija (DUSA) portālam medicine.lv apgalvo, ka ne visas skolas bija gatavas piedalīties pētījumā, ļaujot no skolēniem paņemt urīna paraugus. Pētījumu DUSA veic sadarbībā ar Latvijas Endokrinologu asociāciju un Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes pētniekiem. «Valsts finansiāla atbalsta nav nekāda. Morālu sniedz Izglītības un zinātnes, kā arī Veselības ministrija,» teic L.Neimane. Pētījuma finansētāji esot abas speciālistu asociācijas, piedaloties arī ārzemju latviešu ārsti.«Izteikta deficīta nebūs, tas ir mērens. Deficīts ir apmēram trīsdesmit procentiem, ir, bet mazāks, nekā varēja gaidīt. Precīzi pētījuma rezultāti vēl jāpagaida,» uzsver L.Neimane. Vēl notiekot vecāku aizpildīto anketu apstrāde, kas veidos daļu no analizējamajiem datiem.Nepieciešams garīgajai attīstībaiLiela joda deficīta gadījumā vairogdziedzeris izdala nepietiekamu hormonu daudzumu, kas cilvēkam rada vājumu, miegainību, skaidro zalesinfo.lv. Hormonu sintēzē jods ir neaizstājams. Tā kā vairogdziedzera hormoni piedalās olbaltumvielu sintēzē un enerģijas apmaiņā, to deficīts noved pie sausiem, trausliem matiem, to izkrišanas un citām vielmaiņas problēmām. Joda deficīts provocē biežas infekciozas saaukstēšanās saslimšanas, sirds un bronhu-plaušu patoloģiju. Joda deficīts īpaši bīstams ir grūtniecības laikā – aug priekšlaicīgu dzemdību un spontāna aborta risks. Joda deficīts negatīvi iespaido augļa smadzeņu šūnu attīstību un negatīvi ietekmē bērna garīgo attīstību agrīnajā vecumā. Palielinātam joda saturam jābūt arī zīdītāju uzturā. Savukārt vēlāk pat viegls joda trūkums bērniem var izraisīt nopietnas mācību vielas uztveres problēmas, kas rodas no grūtībām koncentrēties, strauja noguruma, vieglas aizkaitināmības, atmiņas pasliktināšanās u.c.Seko līdzi situācijaiPētījuma mērķis ir apzināt, vai situācija ir uzlabojusies un vai nepieciešams sākt konsekventu sāls jodēšanas programmu, lai novērstu bērnu intelektuālās un motorās funkcijas nepilnības.Iepriekš pētījumi par joda deficītu organismā notikuši 2000. gadā, kad to veica ar UNICEF atbalstu. 2000. gadā veiktais pētījums apliecināja, ka Latvijas bērni uzņem tikai 30 – 50 procentu no nepieciešamā joda daudzuma un 77 procentiem ir pazemināts tā daudzums organismā. Skolēni pētījumam tika izraudzīti tāpēc, ka ir visvieglāk sasniedzamā sabiedrības grupa, turklāt viņi var pārstāvēt visu populāciju tāpēc, ka ēd to pašu ēdienu, ko pārējie ģimenes locekļi. Veselības ministrija toreiz pētījuma rezultātus nosauca par satraucošiem. Tika izstrādāts pat Ministru kabineta noteikumu projekts, kas paredzēja, ka mazumtirdzniecībā nopērkamais un maizes, majonēzes un kečupa ražošanā izmantojamais sāls tiek jodēts. 2005. gadā apstiprinātās «Obligātās nekaitīguma, kvalitātes, higiēnas un marķējuma prasības pārtikā lietojamajam sālim un prasības sāls izplatīšanai un izmantošanai pārtikas ražošanā» paredz, ka Latvijā var izplatīt gan jodētu, gan nejodētu pārtikas sāli. «Viens no galvenajiem avotiem, no kurienes organisms saņem jodu, ir jūras produkti, taču Latvijas iedzīvotājam zivis veido vienu procentu no uztura,» teic L.Neimane, atsaucoties uz Latvijas Pārtikas centra datiem. Līdz ar to joda deficīta profilakse ģimenēs varētu būt ēdienkartes pārskatīšana un zivju vai jūras kāpostu biežāka iekļaušana uzturā. Salīdzinot ar latviešiem, japāņu uzturā joda daudzums esot 20 reižu lielāks.Veselības ministrija skaidro, ka ir divi joda deficīta novēršanas modeļi. Sabiedrības informēšana esot dārgākais un ilgākais ceļš, turklāt ar zemu efektivitāti. Pārliecinošāki un ātrāki rezultāti esot universālai sāls jodēšanai.
