Varētu jautāt, kāds sakars māju apsaimniekošanai ar ekonomiku, bet pēc konsultācijām ar apsaimniekotājiem «Ziņas» secināja, ka ir gan un vistiešākais, jo ietekmē ikviena maciņu.
Varētu jautāt, kāds sakars māju apsaimniekošanai ar ekonomiku, bet pēc konsultācijām ar apsaimniekotājiem «Ziņas» secināja, ka ir gan un vistiešākais, jo ietekmē ikviena maciņu. Un tā jau ir ekonomika. Šoreiz tikai daži jautājumi, kas saistīti ar šo plašo problēmu loku.
Attīstītā sociālisma iekārtā bija pierasts, ka par mūsu māju kāds rūpējas. To kādu meklējām tikai tad, kad sāka tecēt krāns vai jumts. Tad āvām kājas un gājām uz namu pārvaldi. Ja tecēja krāns, tad ilgi staigājām no vienas «inženieres» pie otras, līdz tika saņemts ieteikums «sarunāt ar mūsu santehniķi». Viņš lielākoties par darbu paprasīja «polšu» un vairumā gadījumu izdarīja, ko vajag. Ja tecēja jumts, palīdzība galvenokārt izpaudās ar remontbrigādes ierašanos un centieniem kaut ko izdarīt. Reizēm izdarīja, reizēm – nekā. Kāpņu telpas kosmētisko remontu retais pieprasīja un reti arī izpildīja. Šādi (ne-)apsaimniekojot daudzdzīvokļu mājas, nodzīvojām līdz brīdim, kad tika pieņemts lēmums par to, ka varam kļūt par sava, līdz šim no valsts īrētā mitekļa īpašniekiem. Par nosacītas vērtības sertifikātiem varēja iegūt īpašumā īstu nekustamo īpašumu.
Bet kas tagad apsaimnieko bijušo pašvaldības un valsts īpašumu? Kā skaidro pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmuma «Ne- kustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) direktors Juris Vidžus, viņa uzņēmuma dibinātājs ir pašvaldība un NĪP tapis, reorganizējoties vecajām namu pārvaldēm. Pašreiz uzņēmums apsaimnieko 520 dzīvojamo māju.
Privatizējām, ko tālāk?
Saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju ir noteikts, ka sešu mēnešu laikā pēc to privatizācijas dzīvokļu īpašniekiem ir jāizvēlas turpmākais apsaimniekošanas veids. Kā nesen Domes sēdē tika atzīts, Jelgavā pilnībā iedzīvotāji savus dzīvokļus privatizējuši 40 mājās. Pagaidām tās tāpat kā līdz šim apsaimnieko NĪP. Pašvaldība ir apstiprinājusi nolikumu par pilnīgi privatizēto daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanu. Nolikumā paredzēta kārtība, kā tiks veikta privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana līdz tādu tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotai personai. Kā paredz nolikums, šādi nami ir izslēdzami no pašvaldības un NĪP bilances. Tas gan neaizliedz līdzšinējam apsaimniekotājam (NĪP) namu turpināt pārvaldīt līdz brīdim, kad īpašnieki nolems, kā saimniekos turpmāk. Nolikums vienīgi paredz, kas būtu darāms divu mēnešu laikā.
Kā skaidro J.Vidžus, šo namu dzīvokļu īpašniekiem pašiem vajadzēs maksāt par apsaimniekošanu, vienojoties savā starpā un noslēdzot līgumu ar iepriekšējo vai jauno apsaimniekotāju. Visu māju iedzīvotājiem esot izsūtītas vēstules ar aicinājumu veidot apsaimniekošanas sabiedrības. Bet, kā atzina direktors, iedzīvotāji par jaunajām iespējām pagaidām neesot izrādījuši īpaši lielu interesi. Direktors gan minēja, ka drīzumā pārvaldes speciālisti sāks rīkot sapulces privatizēto māju iedzīvotājiem un skaidros līdzšinējās apsaimniekošanas principus, kā arī jaunos.
Māju neatliekamā apsaimniekošana
Ja pilnībā privatizēto namu iedzīvotāji noteiktajā termiņā nepieņems lēmumu par apsaimniekošanas veidu, NĪP tajās turpmāk nodrošinās tikai neatliekamos darbus, kas saistīti ar ēkas un piegulošās teritorijas sanitāro kopšanu, inženiertehnisko sistēmu apkopi avārijas gadījumā un nekustamā īpašuma nodokli vai zemes nomas maksu. Papildus būs jāsedz administratīvie izdevumi. Līdz šim to saucām par īres maksu, bet patiesībā tā bija apsaimniekošanas maksa. To savā administratīvajā teritorijā nosaka pašvaldība, un Jelgavas Domes noteiktā īres maksa ir 17,7 santīmi par dzīvojamās telpas kvadrātmetru.
NĪP jau slēdz apsaimniekošanas līgumus
Viena no NĪP apsaimniekošanas formām namos, kur visi dzīvokļi vēl nav privatizēti, ir mājas kopīpašuma pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums. Tas nozīmē, ka pilnīgi visu dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki paraksta apsaimniekošanas līgumu ar NĪP uz noteiktu termiņu, un tas arī turpmāk uzņemas māju apsaimniekot. J.Vidžus atzīst, ka par pamatu līgumiem ņemts Centrālās dzīvojamo māju Privatizācijas komisijas izstrādātais paraugs, to pielāgojot situācijai. Iedzīvotāji līdz šim esot slēguši līgumus individuāli, tagad tas tiek slēgts ar visiem iedzīvotājiem par visas mājas apsaimniekošanu. Pats svarīgākais, ka minētajā līgumā ir minēta procedūra, kā var tikt mainīta īres jeb apsaimniekošanas maksa, kādi darbi par šo summu tiks veikti. Līguma pamatā ir ideja par mājas atsevišķos īpašumos nedalāmā kopīpašuma apsaimniekošanu. Kā «Ziņas» informēja J.Vidžus, līdz novembrim šādi līgumi bija noslēgti ar 58 mājām. Tuvākajā laikā esot plānots rīkot sapulces ar šo namu iedzīvotājiem, kurās NĪP speciālisti informēs par iemītnieku veiktajiem maksājumiem, izpildītājiem remontdarbiem un plāniem.
