Pieci, septiņi, desmit lati – tās ir summas, ko zemes īpašniekam par šo gadu maksā to Jelgavas daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki, kuru īpašums atrodas uz citam piederošas zemes. Kopējos dzīvokļu rēķinos maksa nav liela, taču beidzamos desmit, piecpadsmit gados tā izaugusi daudzkārt. Vairāki desmiti zemes īpašnieku nav vienojušies ar zemes nomniekiem, un nekādi maksājumi nenotiek.
«Mans ienākums no zemes nomas dzīvokļu īpašniekiem pērn bija 45 lati. Un es negribu no cilvēkiem, kam jau tā ir grūti, plēst vairāk,» stāsta kāda jelgavniece, kura dāvinājumā no radiem saņēma zemi, uz kuras atrodas 64 dzīvokļu māja Čakstes bulvārī 11. Likums īpašniecei atļautu ņemt pieckārt lielāku zemes nomas maksu, taču tīri cilvēcīgu apsvērumu dēļ viņa to nedarot. Kundze gan teic, ka ir ieinteresēta zemi pārdot, tikai grūti atrast pircēju. Taču ne vienmēr zemes un dzīvokļu attiecības ir tik iejūtīgas. Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) uzskaitē ir vairāk nekā trīsdesmit zemes īpašumu, kur ar nomniekiem jeb privatizēto dzīvokļu īpašniekiem nav noslēgti nomas līgumi. «Nebruk» problēmu neesotNe visi daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji pretrunīgi vērtētās deviņdesmito gadu denacionalizācijas un privatizācijas gaitā varēja privatizēt savus dzīvokļus ar zemi, kas jau bija atdota agrākajiem pirmspadomju laika īpašniekiem. Tā Jelgavā izveidojās situācija, ka no 420 mājām, ko apsaimnieko NĪP, uz cita īpašnieka zemes atrodas 82 mājas. SIA «Nebruk» šie skaitļi ir 84 un 7. Tās vadītāja Mirdza Buka stāsta, ka īpašu problēmu nav. Visi dzīvokļu īpašnieki maksājot augstāko nomas maksu, kas ir saskaņā ar likumu. Turpretī NĪP, kam māju ir vairāk, atzīst, ka situācija prasa risinājumu. Gribētu konfiscēt NĪP mantuJelgavas NĪP speciāliste Natālija Vasiļjeva atceras, ka pirms dažiem gadiem Meiju ceļa vairāku daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji tikās ar pārstāvjiem no SIA «Latzemes nekustamie īpašumi», kas iegādājās šajā rajonā apmēram četrus hektārus no veco īpašnieku mantiniekiem. Sapulcē jaunie zemes īpašnieki prasījuši augstāku nomas maksu, nekā solīja maksāt dzīvokļu īpašnieki. Katrs palika pie sava, un kopš tā laika dzīvokļu īpašnieki zemes nomu nav maksājuši. Uzņēmuma «Latzemes nekustamie īpašumi» pārstāvis advokāts Normunds Šlitke teic, ka ar nomniekiem gadiem tiesāties negrib. Strīdu risināšanai esot iedarbīgākas metodes, piemēram, auto riteņu bloķēšana, ko uzņēmums Rīgā izmantojis pret kādu garāžu kooperatīvu, kas arī atrodoties uz viņu zemes. «Automašīnas dzīvokļu īpašniekiem tik ilgi neatdosim, kamēr māja nesamaksās parādu,» spriež N.Šlitke. Viņa pārstāvētajam uzņēmumam ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds Jelgavas pašvaldībai. Nomas līgumus ar dzīvokļu īpašniekiem nav noslēdzis arī bēdīgi slavenais uzņēmējs Aldis Masteiko, kuram arī pieder zeme zem septiņām daudzdzīvokļu mājām Meiju ceļa rajonā. Savulaik A.Masteiko tur centās attīstīt daudzdzīvokļu māju būvniecību, taču saimnieciskās krīzes apstākļos iekrita parādos. Meiju ceļa 14. mājas vecākais Paulis Freimanis teic, ka situācija nav normāla un viņš īsti nezina, kā to vajadzētu risināt. Zemes īpašnieks A.Masteiko tur neesot rādījies gadiem. Var prasīt arī tad, ja nav līgumaKristīne Kinča, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas vadītāja Likums «Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju», kā arī likums «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» noteic, ka par zemes nomas maksu jāvienojas zemes un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem. Ja puses nespēj vienoties, nomas maksa kopš 2009. gada likuma grozījumiem ir seši procenti no kadastrālās vērtības plus zemes nodokļa kompensācija, kas ir pusotrs procents no kadastrālās vērtības. Iepriekš bija noteikti pieci procenti no kadastrālās vērtības bez prasības kompensēt zemes nodokli. Gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieku interesēs būtu pēc iespējas ātrāk noslēgt nomas līgumu. Ja kāda puse no tā izvairās, jautājumu var risināt tiesā. Zemes īpašniekiem ir tiesības pieprasīt nomas maksu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju arī ar atpakaļejošu datumu, proti, kopš tā brīža, kad tie var pierādīt, ka bijis mēģinājums vienoties par šo jautājumu. Atsevišķos gadījumos Civillikums atļauj zemes īpašniekam aizturēt parādnieka mantu.
