Ne viens vien jelgavnieks, saņemdams kārtējos rēķinus par īri, apkuri un citiem komunālajiem pakalpojumiem, savulaik nodomājis: «Ja mēs, iedzīvotāji, sanāktu kopā un nodibinātu savu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, tad gan klātos vieglāk…».
Ne viens vien jelgavnieks, saņemdams kārtējos rēķinus par īri, apkuri un citiem komunālajiem pakalpojumiem, savulaik nodomājis: «Ja mēs, iedzīvotāji, sanāktu kopā un nodibinātu savu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, tad gan klātos vieglāk…» Tikmēr kooperatīvu vadītāji praksē pārliecinājušies, ka namu apsaimniekošanas «pīrāgs» nemaz nav tik salds.
Pašlaik lielāko daļu Jelgavas māju – 476 – apsaimnieko Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP). Vienpadsmit namu apsaimnieko firma «Rimidal V». Uzņēmuma «Nebruk Jelgava» pārziņā pilsētā ir 78, bet rajonā – 77 ēkas.
Domes Īpašuma konversijas pārvaldes speciālists dzīvokļu privatizācijas jautājumos Ivars Krastiņš atzīst, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību veidošanās pilsētā rit gausi. Noslēdzot pilnvarojuma līgumu, apsaimniekošanā pašlaik nodotas astoņas mājas. Galvenokārt – privatizētu viena, divu, trīs vai četru dzīvokļu ēkas.
Process rit smagi, un daudzi, kas savulaik paņēmuši māju apsaimniekošanā, pārdomā un vairs negrib saimniekot patstāvīgi. «Jelgavā divreiz rīkoti kursi māju apsaimniekotājiem, tos beidza ap 30 cilvēku. No viņiem neviens māju apsaimniekošanā nav paņēmis. Cik man zināms, nama apsaimniekošanas sākšanai nav arī ņemts kredīts bankā. Cilvēki nav gatavi uzņemties atbildību, un viņiem nav ko ieķīlāt…» atzīst I.Krastiņš.
Hipotēku bankas Jelgavas nodaļas vadītāja Laura Saulīte informē, ka pērn banka izsniegusi aizdevumu vienai daudzdzīvokļu mājai. Katrs kredīta pieteikums tiek izskatīts individuāli un ķīla ne vienmēr ir galvenais priekšnosacījums. Svarīgs ir dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmums un tas, cik labi iepriekš maksāts par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Bankā joprojām var dabūt ilgtermiņa aizdevumu daudzdzīvokļu mājām un izmantot siltināšanai, stāvvadu maiņai, kāpņu telpu remontamu.c.
Katrs sākums ir grūts
Ēkas Kronvalda ielā 3 un 5, kurās ir 65 dzīvokļi, apsaimnieko bezpeļņas organizācija (BO) dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība «Kronvalda» – izveidota 2001. gada septembrī, Uzņēmumu reģistrā reģistrēta oktobrī. Pēc tam, kā stāsta kooperatīvās sabiedrības direktors (viņš lūdza savu vārdu avīzē nenosaukt), sākās «futbola spēle ar Domi» par atdalīšanos no NĪP. Pēdējais «raunds» sācies pērn pavasarī, kad saņemta kārtējā vēstule no Domes. Tajā sacīts, lai atdalītos no NĪP, jāizpilda pašvaldības saistošo noteikumu prasība, ka dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai jāsedz dzīvokļu īpašnieku parādi, kas radušies pašvaldības apsaimniekošanas laikā. Tad kooperatīvs rakstīja prokuratūrai un lūdza šo noteikumu punktu atcelt, kas arī tika izdarīts. «Dome negribēja mums atdot māju apsaimniekošanā, mēs to nespēšot,» tā direktors.
Problēmas radījis arī mājas Kronvalda ielā 5 formāls sadalīšanas akts un tas, ka šī nama pirmās un otrās kāpņu telpas iedzīvotāji savos dzīvokļos jau bija ierīkojuši alternatīvo apkuri. Viņi bija pret apsaimniekošanas sabiedrības izveidi un rakstīja protesta vēstules. Tomēr pērn 29. augustā Dome nobalsoja par mājas nodošanu apsaimniekošanā kooperatīvajai sabiedrībai. Tās direktors ir pateicīgs pašvaldības izpilddirektoram Gunāram Kurlovičam un Īpašumu konversijas pārvaldes speciālistam Ivaram Krastiņam par palīdzību. Ir noslēgts māju apsaimniekošanas pilnvarojuma līgums.
Eiforija pagājusi, palicis darbs
Uz jautājumu, kāpēc kooperatīvs izveidots, direktors atbild – tāpēc ka, pirmkārt, Jelgavā ir ļoti dārga apkure, otrkārt, gribam redzēt, kur paliek nauda, treškārt, vēlme katru darbu darīt ar īpašnieka apziņu. «Sākumā visiem bija garīgs pacēlums. Tagad sajūsma ir noplakusi un sāk veidoties parādi. Kooperatīva kodols izstāties negrib, taču ir kļuvuši vienaldzīgāki,» viņš atzīst. Daudzi ar kooperatīvu nav noslēguši apsaimniekošanas līgumus.
Arī kooperatīvajai sabiedrībai nav rakstiski noslēgta līguma par avārijas dienesta abonēšanu. NĪP piedāvātā abonēšanas maksa no 1,2 līdz 2,5 santīmiem par kvadrātmetru plus maksa par izpildītajiem darbiem bijusi par lielu. Tāpēc mutiski vienojušies ar firmu «Rimidal V», kas, ja tek radiators, stāvvads vai ir kāda cita ķibele, atbrauc, salabo un izraksta rēķinu. Taču šim nolūkam ieviest speciālu štata vienību kooperatīvs nevarot.
Kooperatīvā ir trīs štata darbinieki – direktors, grāmatvedis un sētnieks, kas saņem algu no iekasētās apsaimniekošanas maksas. Tā abām mājām kopā ik mēnesi ir vairāk nekā 500 latu. Kooperatīvs centralizēti iekasē maksājumus par komunālo elektrību, sauso sadzīves atkritumu izvešanu, apkuri un auksto ūdeni. Par šo naudu var arī iestiklot kāpņu telpu durvis, taču jumta remontam neiznākot…
Kooperatīva vadītājs saka paldies arī SIA «Jelgavas ūdens» par neuzliktajām soda sankcijām.
Tomēr visvairāk direktoru satrauc, kur ņemt līdzekļus ūdens skaitītāju, kuru derīguma termiņš ir no diviem līdz četriem gadiem, nomaiņai dzīvokļos. To rādījumi nesakrītot ar kolektīvā skaitītāja mērījumiem, taču kooperatīva vadītājs nekad nav varējis iedomāties, ka starpība var būt tik liela: katru mēnesi par ūdenspiegādi abām mājām jāmaksā ap 250 latu. Un ko darīt ar tiem iedzīvotājiem, kas nemaksā? Vienīgais variants esot pagaidīt, kamēr parādu summa sasniedz dzīvokļa vērtību un iesniegt prasību tiesā. Līdz šā gada 1. jūlijam kooperatīvajai sabiedrībai jāpārreģistrējas par komersantu. Arī tam vajadzīga nauda. «Pīrāgs nav salds, bet agrāk to nevarēja paredzēt. Ja varētu, tad nebūtu šajā «afērā» iesaistījies,» atzīst direktors. Tagad viņš gaida apkures sezonas beigas, lai rīkotu iedzīvotāju aptauju par to, vai mājai nepieciešama alternatīvā apkure. Par kredīta ņemšanu bankā viņš negrib ne dzirdēt. «Tikai pār manu līķi! Kooperatīvā sabiedrība uz sava vārda kredītu neņems. Ja jau tagad nevaram samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, kā atdosim aizdevumu?» viņš jautā.
Joprojām dzīvo neziņā
Palīdzības ielas pirmā nama divu korpusu iedzīvotāji kooperatīvu sāka organizēt 2001. gada martā, Uzņēmumu reģistrā reģistrēja tā paša gada septembrī, taču Domes lēmums par mājas nodošanu apsaimniekošanā vēl joprojām nav pieņemts. Bijušais dzīvokļu kooperatīva valdes priekšsēdētājs Donāts Trušelis stāsta, kā kooperatīvā sabiedrība cīnījusies par Domes saistošo noteikumu atcelšanu. Tā rakstījusi vēstules Vides un reģionālās attīstības ministrijai un prokuratūrai. Nu Domes saistošo noteikumu punkts, kas paredz segt parādus, ir atcelts. 2002. gada augustā Dome apstiprināja mājas īpašuma sadales aktu un uzdeva centrālajai grāmatvedībai ēkas privatizētos dzīvokļus izslēgt no NĪP bilances. BO dzīvokļu kooperatīvajai sabiedrībai «Palīdzība 1» uzdeva līdz 1. oktobrim noslēgt pilnvarojuma līgumu ar NĪP par mājas neprivatizētās daļas apsaimniekošanu un pārslēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kas arī ir izdarīts. No nama 110 dzīvokļiem privatizēti ir 97, no kuriem 78 dzīvokļu īpašnieki ir kooperatīva biedri.
D.Trušelis stāsta, ka Domes un NĪP pārstāvji centušies kavēt mājas nodošanu kooperatīva apsaimniekošanā, pieprasot arvien jaunus dokumentus. Šā gada sākumā Domes pārstāve, uzstājoties nelielas mājas iedzīvotāju daļas saietā, aģitējusi pret kooperatīvu. Līdz ar to 46 dzīvokļu īpašnieki, no kuriem 32 nav kooperatīva biedri, pašvaldībā iesnieguši iesniegumus par izstāšanos no kooperatīva. Pieci vēlāk savus iesniegumus atsauca, tomēr Dome nama nodošanu kooperatīvajai sabiedrībai apturēja. D.Trušelis uzskata, ka pārkāpts likums par kooperatīvajām sabiedrībām, kas paredz, ka valsts pārvaldes institūciju iejaukšanās kooperatīva darbībā nav pieļaujama. Šā gada janvārī dzīvokļu īpašnieku aptaujā par mājas nodošanu kooperatīva apsaimniekošanā nobalsoja 70% kooperatīva biedru un 54% dzīvokļu īpašnieku. Neprivatizēto dzīvokļu īpašnieki noslēguši apsaimniekošanas līgumus un par komunālajiem pakalpojumiem maksā NĪP. Otra daļa iedzīvotāju maksā kooperatīvam. Bet trešā daļa iemītnieku nemaksā nevienam un negrib stāties kooperatīvā, jo tad priekšsēdētājs, valdes locekļi un citi biedri būtu tepat līdzās un no maksāšanas vairs nevarētu izvairīties. Pašlaik NĪP, Siltumtīklu uzņēmums un citi pakalpojumu sniedzēji šķiet tik tālu, un, kamēr vēl parādus piedzīs…
Šodien paredzēta kooperatīva biedru kārtējā sapulce, kuras darba kārtībā ir valdes priekšsēdētāja pārvēlēšana un citi jautājumi.
«Ziņu» žurnālisti turpinās sekot notikumu attīstībai un publicēs arī Domes viedokli.
