Vakar Jelgavas rajona tiesā tika uzklausīti prasības uzturētāja, atbildētāja un ieinteresēto personu paskaidrojumi sakarā ar pilsētas prokuratūras pieteikumu atzīt par nelikumīgiem pilsētas domes lēmumus par 23 dienesta dzīvokļu piešķiršanu.
Vakar Jelgavas rajona tiesā tika uzklausīti prasības uzturētāja, atbildētāja un ieinteresēto personu paskaidrojumi sakarā ar pilsētas prokuratūras pieteikumu atzīt par nelikumīgiem pilsētas domes lēmumus par 23 dienesta dzīvokļu piešķiršanu. Lēmumi pieņemti dažādā laikā 1994. un 1995. gadā. Tiesas lēmums – atstāt prokuratūras prasību bez izskatīšanas.
1996. gada sākumā daži toreizējās domes dzīvokļu komisijas pārstāvji atklāja, viņuprāt, nelikumīgus dienesta dzīvokļu piešķiršanas gadījumus 1994. un 1995. gadā. Ar domes lēmumu dažādos laikos 23 dzīvokļi bija piešķirti municipālās policijas, Valsts militārā dienesta pārvaldes darbiniekiem, vairākiem skolotājiem un dažām citām personām. Par šiem faktiem tika ziņots prokuratūrai, kas savukārt 1996. gada 18. aprīlī iesniedza domē protestu ar prasību nelikumīgos lēmumus atcelt. Protesta pamatā bija LR likums «Par dzīvojamo telpu īri» un to amatu un personu saraksts, kurām ir tiesības uz dienesta dzīvokļiem. Minētajā sarakstā nav atrodami amati, kādus dzīvokļu piešķiršanas brīdī ieņēma to pašreizējie īrnieki.
Izskatījusi prokuratūras protestu, dome 1996. gada 13. jūnija sēdē nolēma to «pieņemt zināšanai» un lēmumus par dzīvokļu piešķiršanu atstāt spēkā. Prokuratūra šādu rīcību uzskatīja par neadekvātu, un sekoja prasības iesniegums 26. jūlijā pilsētas tiesā, no kurienes to, kā paskaidroja tiesnese Anita Misiuna, pilsētas tiesas pārliekās noslogotības dēļ līdz ar gandrīz simts citām lietām pārņēmusi rajona tiesa. Arī rajona tiesā lietas izskatīšana vairākas reizes atlikta gan tāpēc, ka nav uzaicinātas ieinteresētās personas (dzīvokļu saņēmēji), gan arī prasības uzturētāja neierašanās dēļ. Arī vakardienas sēdē no ieinteresētajām, juridiski – trešajām personām visas nebija ieradušās, taču puses vienojās, ka lietas izskatīšanu var sākt.
Domes pārstāve juriste Līga Ašmane sēdes sākumā lūdza pievienot lietai divus domes lēmumus par dienesta statusa noņemšanu vienpadsmit no prasībā minētajiem dzīvokļiem un paziņoja, ka šodien (t.i., vakar) dzīvokļu komisijas sēdē šādi lems par vēl trim dzīvokļiem. Līdz ar to dienesta dzīvokļu statusā paliktu tikai municipālajiem policistiem piešķirtie. Un, lai arī likums «Par dzīvojamo telpu īri» viņus nav ierindojis dienesta dzīvokļu saņēmēju sarakstā, domes juriste pieminēja likuma «Par policiju» 25. pantu un Pašvaldību policijas paraugnolikuma 29. pantu, kuri atļauj noteikt šīm amatpersonām citus atvieglojumus un plašākas sociālās garantijas. Prokurore Inese Šorņikova domes dokumentus un paskaidrojumus neatzina par argumentiem prasības atsaukšanai.
Sēdē pieaicinātie dzīvokļu saņēmēji atzina prokuratūras prasību par nepamatotu. Sīkākus juridiskus argumentus gan šim atzinumam varēja sniegt tikai daži. Augstākās tiesas plēnuma lēmums noteicis, ka līgumi, kas noslēgti ar personām, kurām nav tiesību uz dienesta dzīvokļiem, jāanulē un šīs personas izliekamas no dzīvojamās platības, neierādot citu. Cilvēki, kas pēc trīs gadiem no jaunā dzīvokļa nu tiktu izlikti, protams, to uzskata par savu tiesību aizskārumu.
Noklausījusies visu personu paskaidrojumus, tiesnese Anita Misiuna nolēma atstāt prokuratūras prasības pieteikumu bez izskatīšanas, pamatojot to ar Civilprocesa kodeksa attiecīgo pantu. No tā izriet, ka lieta būtu izskatāma kā sūdzība par valsts pārvaldes un pašvaldības institūciju prettiesisku rīcību (lēmumu).
Prokurore Inese Šorņikova pēc tiesas sēdes «Ziņām» apliecināja, ka pārsūdzēs lietu apgabala tiesā. Municipālie policisti par to nebija uztraukušies, jo likums esot viņu pusē. Pārējās savulaik dzīvokļus saņēmušās personas cer, ka uztraukumi būs beigušies līdz ar dienesta statusa noņemšanu dzīvokļiem.
